Vai zināt, pēc kā smaržo
elektrība? Izglītotie cilvēki, liekas, teiks, ka tai tāpat kā gāzei neesot
smaržas. Man gribētos pierādīt, ka tomēr ir. Un ir. Villai pieslēdza
elektrību!!! Tas prasīja daudz darba, daudz nervu un daudz zināšanu, taču tagad
te beidzot ir elektrība. Un... tai ir smarža. Tā smaržo pēc siltuma, pēc
gaismas, pēc ceptām desiņām, pēc vārītām olām, pēc mikroviļņiem, ledus un
auksta alus. Tai ir tik daudz smaržu. Un siltuma. Mana diena vairs neilgst
pāris stundas līdz tumsai, tagad tā ir pastiepusies līdz pusnaktij. Un vairs
nesalst. Eļļas radiators silda manas nosalušās kājas un žāvē manus slapjos
matus. Mans suns vairs nedrebinās un netūļājas zem segas, lai ierautos mana
vēdera-kāju pusaplī... Un man vairs nav jākurina ugunskurs, lai dabūtu siltu
ūdeni un varētu nomazgāt miesu un matus. Tā ir tāda sajūta!!! Tik laba, laba
sajūta. Un es pat nezinu, kas mani iepriecina vairāk – siltums vai gaisma, vai
siltais ēdiens/dzēriens. Man liekas, ka mūsdienu cilvēks neapjauš daudzu lietu
patieso vērtību. Un tādiem cilvēkiem būtu svētīgi izrauties no savas komforta
zonas un tāpat kā man ienirt senlaicībā. Varbūt iekuriniet ugunskuru? Izcepiet
tajā ēdienu (ne klasiskos šašļukus vai desiņas)! Ja būtu siltāks, piedāvātu
jums uzsliet telti un kādu nakti pārlaists tajā. Vai varbūt izslēdziet
internetu? Man tā villā nav joprojām, un ziniet, es neesmu piedzīvojusi nelabu
galu bez globālā tīmekļa. Vai varbūt vienkārši izslēdziet gaismu? Runājot, ka
senajiem latviešiem ar elektrību bija tā sliktāk. Tas, iespējams, attaisno viņu
auglību. Latvija izmirstot, varbūt Saeimai vajadzētu uz kādu nedēļu visiem
atslēgt gaismu!?...
Atgriežoties pie
tēmas, dzīve villā sāk palikt mūsdienu normām pieņemamāka. Jā, iespējams,
augsta mēroga cacas un arī parastie, labi situētie, pie ērtībām pieradušie
ļaudis, šai miteklī joprojām redz čūsku midzeni bez siltām sienām, grīdām, ļoti
lieliska remonta un elementārākajām labierīcībām, taču mani tas neattur. Šī ir
ļoti interesanta vieta, ļoti interesants manas dzīves posms un ļoti milzīga
avantūra, liekas, lielākā, ko jebkad esmu piedzīvojusi. Daudzi un tādu nekad
nesaņemtos...
Nākamie lielie
darbi villas celtniecības sakarā - logu nomainīšana, sienu siltināšana un ūdens
izbūvēšana tā, lai tek, kad atgriež krānu. Un mans mazais sapnītis – verandas
izbūvēšana. Sākšu jau skicēt, lai pavasarī, nokūstot sniegam, var cept augšā.
:D
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru