Ādu dīrāšana un ģērēšana (prakse) 1. mēģinājums

Esmu izstudējusi video, ādu ģērēšanas teoriju, un tagad esmu gatava ķerties klāt arī praksei. Kā man gāja? Raibi.

Pirmo reizi dīrāju ādu un priecājos, cik dabā viss lieliski iekārtots. Cilvēks var ne tikai paēst no nokautā dzīvnieka gaļas, bet izmantot arī ādu ar apmatojumu, lai sevi sasildītu. Trusim āda nost gāja normāli, ar jēru nācās papūlēties vairāk. Bez tam, jēram pie ādas palika ne tikai tauki un tās caurspīdīgās plēksnes (es nezinu, kā viņas nodēvēt), bet arī gaļa, īpaši, pie ribu apgabaliem. Šeit, lai ādu dabūtu tīru, bija jāpapūlas jo īpaši. Un būs jāpapūlas jo īpaši arī lai apmatojumu dabūtu tīru, jo tas ir ne tikai dabiski nosmulēts ar mēsliem/pakaišiem/urīniem, bet arī ar sakaltušajiem dadžiem, kas saķērušies vilnā kā utis... Bet tas par aitādu. Es savu eksperimentu esmu sākusi ar trušādu ģērēšanu, šai rakstā tad arī uzzināsiet, mīļie lasītāji, kā man gāja ar trušādām.

1. mēģinājums izģērēt trušādas

1. Dīrātas ādas saglabāšana pirms ģērēšanas.  No pieredzes ar trušādu: Manas trušādas tika saldētas. Uzskatu, ka čakara mazāk kā sālīt. Cerams, ka saldēšana nebūs nelabvēlīgi ietekmējusi apmatojumu.
2. Tauku, gaļas un visa liekā noņemšana no dīrātās ādas. No pieredzes ar trušādu: Man šis visa liekā nost noņemšanas posms, bija visai nevienlīdzīgs - no piecpadsmit minūtēm līdz stundai. Ja vienai ādai viss liekais ļoti labi gāja nost, tad otrai ādai bija vairāk problēmu... Vai truši jākauj kādos īpašos laikos, lai ādas labi ģērētos un tiktu smuki saglabātas? Kādos tad? Augošos? Dilstošos? Manējie tika kauti ar dienas starpību un ādas no abiem gāja nost kā diena pret nakti. Vēl, ņemot nost visu lieko, nonācu pie secinājuma, ka nemaz nezinu, cik daudz drīkstu noņemt. Likās, ja plēš, tad iet. Un tā iet visu laiku. Vēl nonācu pie secinājuma, ka trušam pie astes gala ļoti trausla āda - ieplēsu caurumu ar rokām vien - vai arī es vnk paņēmu par dziļu(?). Vēl jāatzīmē, ka, ņemot nost visu lieko, neizmantoju speciālos rīkus, tikai savu galda nazīti un nagus. 
3. Apmatojuma patīrīšanas posms. No pieredzes ar trušādām: Trušu ādas bija tīras (ja neskaita asinis), tām nebija svešķermeņu piejaukumu, tāpēc šis posms tika izlaists.
4. Ādas stāvināšana sāls un skābeņskābes ūdenī; un izskalošana. No pieredzes ar trušādām: Nolažojos. Tā kā man bija tikai trīs trušu ādas, pietika ar četriem litriem ūdens. Pārskatīšanās pēc uz šiem četriem litriem ūdens iebēru veselu kilogramu sāls (kaut gan vajadzēja tikai pusi) un attiecīgi arī divas reizes vairāk skābeņskābes - veselu glāzi. Savu kļūdu laboju otrajā dienā, taču nezinu, kas sanāks. Likās, ka ķimikālijas smirdēs vairāk, tik traki nebija - stāvināju mājās un slikti nemaz neoda. Trešajā dienā, kad ādas ņēmu laukā, spaiņa apakšā bija neizsķīdušas sastāvdaļas, secinu, ka ūdens bija par maz un pulverīšu par daudz. Un āda, kas bija mazāk patīrīta, tā, kas sliktāk tīrījās, smirdēja pēc līķa. Pieņemu, ka viņai klāt palikušas daļas, kurām būtu bijis jābūt noņemtām. Abas pārējās bija plus mīnus normāla, bet tā viena, kā izskatās, būs metama ārā. 
   
5. Ādas mērcēšana kalcinētās sodas šķīdumā 3 stundas; un izskalošana. No pieredzes ar trušādām: Lēju ceturdaļspaini ūdens un attiecīgi arī diezgan maz pulverīša. Nesmird, ja neņem vērā, ka ož pēc līķa mana viena trušāda. Fūuu. Uz vēmienu rauj.
6. Ādas mazgāšana ar līdzekli, kas paredzēts vilnas mazgāšanai, un rūpīga izskalošana. No pieredzes ar trušādām: Tāda nopietna trušādu mazgāšana izpalika, jo kažoks nav nedz netīrs, nedz taukains (kā aitu vilna), taču, lai radītu apziņu, ka āda ir tīra no ķimikālijām, to izmazgāju ar parastajām seno laiku veļas ziepēm. Nezinu, kas sanāks, ceru, ka nekas nesačakarēsies.
7. Ādas žāvēšana. 

   

   (Redzams pelējums. Pieņemu, ka pelē tās daļas, kurām vaja-
   dzēja būt noņemtām.)

   No pieredzes ar trušādām: Man trušādas karājās istabā. Ejot garām, jutu, ka sāk smirdēt. Pieņemu, ka kaut kur kaut kas nav noņemts no tā, kas bija jāņem nost. Nezinu, kas sanāks, vienā vietā redzams arī pelējums. Beigās iestiepu ādas pie apkures katla un tur visai ātri viņas sakalta. Pretstatā gaidītajam (jo video ādas likās mīkstas un necietas), manas trušādas kļuva kā krami. Es nezinu, kā lai veic nākamos posmus, ja ādas ir kā sakaltušas, sierainas zeķes. 
8. Ādas ieziepēšana ar glicerīna ziepēm. No pieredzes ar trušādām: Melnā āda, kas smirdēja īpaši daudz un no kuras tiešām nenoņēmu tik daudz, cik bija nepieciešams noņemt, tika izmesta laukā. Pārējās divas cietas kā krami, pie maliņām, kur noņemt lieko bija sarežģītāk, pelē un smird. Ar ziepēm ieziepēju. Katru krociņu. Taču pretstatā gaidītajam (un cerētajam) ādas mīkstas nepalika.
9. Ādas iesmērēšana ar Neatsfoot oil. No pieredzes ar trušādām: Iesmērēju. Joprojām cieta kā krams un mīkstāka nepaliek. Laikam jau arī nepaliks. Eļļa ādā neiesūcās. Stāv slapja, un es nezinu, vai eļļa nav kaitīga. 
10. Beidzamais posms - Ādas apmatojuma izķemmēšana. No pieredzes ar trušādām: Neķemmēju. Nav jēgas. Metīšu laukā, jo ādas nav izmantojamas. Vīrs gan ieteicās, ka grib pielikt pie sienas kā mednieks savu medījumu, taču nedomāju, ka tā būtu laba doma - pē. 

Rezumē un secinājumi:

1. Esmu sapratusi, ka vajadzētu vēl palasīt kādu literatūru par ādu apstrādi, dīrāšanu un ģērēšanu. Jāiet uz bibliotēku, jo netā neko labu neatrodu.
2. Ādu pie apkures katla nekaltē. Viņa sažūst un nav lietojama. Vīrs pateica, ka šādi var sabojāt arī ādas zābakus. Pārkaltējot. Pirmā dzirdēšana. Bet varbūt tāpēc, ka man, liekas, nekad nav bijuši ādas apavi.
3. Esmu sapratusi, ka ādu maliņas (tur kur liekais nost ņemas slikti un neņemas vispār) jēdzīgi būtu nogriezt. Un izveidot ādai kaut kādu konkrētu formu, pretējā gadījumā āda izskatās pēc kaut kādas pļockas, kur katra mala citādāka. 
4. Mēģināšu vēl vienu ģērējumu, ja arī tas neizdosies, tad mēģināšu izmantot profesionāļu piedāvātās opcijas. Vai citu metodi. Bet čakara daudz, daudz.