Tā, uz klīniku aizbraucām. Puika tika nosvērts. Rangulim ir 7 kg. Stāvēt gan nestāvēja uz tiem svariem... Tašu kopumā pie ārsta gāja salīdzinoši labi. Nevienu nenokoda, nevienam neiekoda. Turēt gan nācās pamatīgi, jo, saozdams ārsta smaku, nelikās mierā. Viņš jau zina, vienmēr, kad darīšanas ar baltajos uzsvārčos tērptajiem cilvēkiem, nākas ciest - dur skaustā ar adatām un dot rīt negaršīgas tabletes. Lai nu kā, arī šoreiz uz tā galda sacēla paniku. Mēs ar māsu gan suni turējām, bet problemātisko nagu viņam izdevās aizlauzt un gandrīz pat nolauzt. Asiņu jūrām plūstot, ārste nagu nogrieza pilnībā un apsmērēja ar kaut kādu smirdīgu smēri. Pēc tam aptina ar zilu gumiju. Šajā mirklī es nonācu pie secinājuma, ka ja nākamo reizi tā gadīsies ar kādu no viņa pirkstiem un nagiem, pie ārsta nevedīšu. Tikai tad, ja, gadījumā, kāja piepamps vai puika sāks klibot, tad domāšu par medicīnas personāla izmantošanu.
Vienīgā labā lieta, ko ārste patiešām izdarīja - sapotēja puiku pret trakumsērgu. :))
Atvadoties ārste vēl noteica, ka turpmākās pāris dienas ar kāju jāapejas saudzīgāk un, ja kas piepamstot vai puika sāk klibot, lai zvanot viņai.
Atbraukuši mājās, pagalmā puiku izņēmām no somas, lai jau paskraida. Rangu ieraudzīja kaķi. Tā nospolēja, ka viss apsējs nokrita. (Facepalm) Un kur te ir rūpība? Kopš šī mirkļa ne ar kādiem apsējiem vairs nečakarējāmies. Istabā pēdiņu ar ziepēm nomazgāju, uzpilināju ūdeņradi. Lai dzesē bez apsējiem!
P.S. Bildes netika uzņemtas ar mērķi ievietot blogā. Ievainojums tika fotografēts, lai attālināti konsultētos ar vetārstu.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru