(5. daļa)

Lai arī par manu suni sen nekas nav likts dienasgrāmatā, tas tiešām nenozīmē, ka mūsu dzīvēs nekas jauns un interesants nenotiek.
Tātad, lai arī ar klausīšanu joprojām neiet kā smērēts, pavisam traki ar mums nav. Vienu reizi gan viņš man nosirmināja visus matus - mazais muļķis izdomāja, ka varētu iekosties kāda velosipēdista / atpūtnieka ripulīšos, un uzskrēja uz lielās štrāses. Fak. Es saucu, bet viņš tik dūra. Tas nekas, ka priekšā viena pēc otras gāja mašīnas – vieglās, vidējās, smagās. Es biju izkliegusi visu balsi. Manas emocijas – straujās dusmas nomainīja neviltotas, pilnībā paralizējošas bailes – un trīcēju pie visām miesām. Nezinu, kas viņam lika atgriezties. Viņš atgriezās dzīvs un vesels, un es pati biju gatava viņu norakt par neklausīšanu. Nenoraku, bet dažas reizes gan ar žagaru un plaukstu dabūja, piesēju īsā pavadā un atlikušo ceļu uz mājām gāja pie kājas.Nākamajā reizē, kad palaidu vaļā, viņš tā novērtēja brīvību, ka uz priekšu un atpakaļ, un uz riņķi tik vien skrēja.Mans suns ir palicis slinks. Nezinu, tas attaisnojams ar to, ka no rītiem vairs nav nepieciešamības skriet čurāt tik ātri, bet viņš mūs vairs nemodina. Senāk tik līdz kā noskanēja modinātājs, viņš bija uz krūtīm un laizīja sejas, bet nu viņš paver acis, paskatās, kā es izslēdzu modinātāju, palūr, ko darīšu tālāk – celšos vai turpināšu gulēt – un, redzēdams, ka nogulstu atpakaļ, atkal atlūzt. Suns, taču pacenties būt aktīvāks!

Rangam patīk lauki. Viņš izbauda katru reizi, kad iesēžas mašīnā, un katru reizi, kad saož lauku svaigumu. Kā jucis viņš var skriet pa zāli, kalnā, lejā un ārdīties ar Džeri. Jā, viņi, neskatoties uz lielo gadu starpību un izmēriem, kļuva par draugiem, ne sāncenšiem. Lai nu kā, bet tas, ko vēlējos pastāstīt, – manam sunītim patīk peldēt. Vai arī viņam ir bail, ka mēs no ūdens varētu arī neizkāpt. Mums peldot dīķī, viņš paliek krastā un, jo skaļāk mēs kliedzam, jo stiprāk viņš rej. Citreiz, kad saprot, ka ar savu riešanu nespēs mūs no ūdens izdabūt, peld pakaļ. Tā vienkārši – paņem ielec un peld pretī. Atpeld līdz mums un tad, kā haizivs apkārt riņķodams, skatās, vai sekojam atpakaļ uz krastu, vai nesekojam. Reiz viņš man, aiz muguras peldot, saskrāpēja muguru. Pēc tam sapratu, ka suns vēlējies mani glābt. Tiesa gan, tas glābšanas skils viņam vēl nav tik ļoti uzkačāts, un viņa gabarīti neļauj izglābt neko, kas smagāks par pusotru kilogramu... Bet, kā jau es mēdzu teikt - svarīgāka par pašu palīdzēšanu vienmēr ir cenšanās palīdzēt.

P.S. Vai zini, kas notiek, kad sunim parāda mušu?

Kā iemācīt zirgu nākt pretī, kad to sauc?

Zirga saukšana un atsaukšanās, nākšana pretī

Ejot pie zirga uz ganībām, zirgs tiek saukts. Ja ir agrs rīts un es pieļauju domu, ka zirgs varētu būt nogūlies, eju pati un skatos. Vienu reizi šādu mirkli gandrīz noķēru, tikai viņš, pamanīdams mani, ļoti strauji uztempās kājās. Sakot, ja zirgs apguļas cilvēka priekšā un paliek guļus, tad viņš cilvēkam ļoti uzticoties. Kā redzams, mans zirgs tik ļoti man vēl neuzticas.

Ja zirgu, ejot uz ganībām neesmu saukusi, tad, ienākot laukumā, šo vingrinājumu dažas reizes noteikti pielietošu, lai iemācītās zināšanas neaizmirstās un stiprinās.

Kā iemācīt zirga atsaukšanos un nākšanu pretī?

No sākuma zirgs jāsauc no maza gabaliņa, un tikko kā viņš kaut pagriež galvu uz Jūsu pusi, viņš ir jāslavē. Ja zirgs no šī mazā attālumiņa pie Jums atnāk, tad jāiedod našķis, jāslavē un jāsamīļo. Kad tas izdarīts, no zirga jāatiet, distanci starp jums abiem ieturot vēl lielāku. Un jāsauc pa jaunam.

Tas ir garš un laikietilpīgs process, jo iesākumā zirgs nesapratīs, ko no viņa vēlaties un noteikti pie jums nenāks. Pacietību, tikai pacietību!

(Izskatās, ka šeit zirgs jau ir samanījis savu našķi un nu
nāk saņemt tikai atalgojumu.)

Ja attiecības ar zirgu ir tiktāl nostiprinājušās, ka zirgs nāk, kad saucat, tad var sākt mācīt zirgu, lai tas pie Jums pierikšotu vai pielēkšotu. Jā vēlaties zirgu iemācīt pie Jums pierikšot (un pēc tam arī pielēkšot), tad laukumā patstāvīgi jāmāca kustība uz balsi. Uz balsi sākt soļot un apstāties, uz balsi sākt rikšot un uz balsi sākt arī lēkšot.(Vislabāk iemācīt kustību uz balsi, kad blakus zirgam soļos vai rikšos ejat arī Jūs pats.) Kad tas iemācīts, zirgs jāsauc pie jums un ar balsi jāmudina pacelties rikšos. Kad tas izdarīts, un zirgs rikšos paceļas, nepieciešama ļoti sulīga uzslava.

No citu cilvēku viedokļiem:

Daži uzskata, ka zirgu nedrīkst saukt visu laiku, ļoti neatlaidīgi. Samo! Samo! Samo! Ir pat pieņēmums, ka jāsauc vienu reizi un tad jāgaida, kad zirgs atnāks. Šim es gan nepiekrītu, jo, ja zirgs tiešām atnāk pēc tās pusstundas pie cilvēka, viņš jau sen ir aizmirsis, kas bija jādara, un slavēšana, ko cilvēks viņam izpauž, liekas bezjēdzīga.

Vēl interesants raksts par to, kā iemācīt zirgu nākt, kad to sauc, ir atrodams šeit.

Biežāk pieļautās kļūdas, mācot vingrinājumu:

1. Pārforsēšana. Cilvēks sauc, sauc, sauc. Zirgs atnāk. Tiek uzslavēts. Cilvēks pakāpjas tālāk un atkal pusstundu sauc. Atkal zirgs atnāk, un šis atkal pusstundu sauc. Nedariet tā! Ja zirgs pie Jums atnāk ātri, paslavējiet un liecieties mierā! Nekad šim vingrinājumam neatvēliet pārāk daudz laika. Tā jūs tikai nogarlaikosiet zirgu un sadusmosiet sevi, ja, gadījumā zirgs pie jums nenāk vai nāk ļoti slikti. Vislabāk tiešām - sauciet, kad ejiet zirgam pakaļ uz ganībām! Tā būs viena, taču laba, ļoti produktīva reize.

2. Bieži vien zirgi nāk nevis tāpēc, ka Jūs viņu sauciet, bet gan tāpēc, ka zin, ka Jums ir našķis. Respektīvi, viņš nāk pie našķa, nevis pie Jums. Nerādiet viņam našķi pirmajā reizē! Un, lai neradītu zirgā domas, ka vienmēr, kad viņš savu uzdevumu paveiks, dabūs našķi, neatalgojiet viņu ar saldumiem! Miksējiet uzslavas – saldumi, silti vārdi, mīļi glāsti!

Ieguvumi, iemācot šo vingrinājumu:

1. Jums stiprināsies attiecības ar zirgu, kopīgi mācoties šo vingrinājumu. Tas ir pats lielākais un galvenais ieguvums.

2. Protams, lepnums. Divi lepnumi. Pirmais, jo to būsiet iemācījis Jūs pats savam zirgam. Un otrais lepnums. Iedomājoties -, kad iziesiet pakaļ savam zirgam, pasauksiet viņu, un viņš pie Jums pielēkšos. Pārējie jātnieki paliks ar atvērtu muti! Ticiet man! Man tā bija, tā bija ideāla sajūta, un skaudība pārējo acīs bija milzīga. :D

3. Jums nebūs jāstaigā garie gabali pa ganībām. Tas taču ir lieliski – tu pasauc, bet viņš atnāk. Labi, iesākumā zirgs vilksies kā uts pa kažoku, taču vēlāk, kad būsiet apguvuši pierikšošanas un pielēkšošanas fascinējošo maģiju... Ehhh. Lieliski.

Lai Jums veicas! Mīliet sevi un savu Zirgu!

Viss šeit rakstītais ir no manas personīgas pieredzes attiecībā ar zirgiem un to apmācību. Mana personīgā pieredze ir radusies, pieļaujot kļūdas, meklējot informāciju pie cilvēkiem, grāmatās un internetā. Atradusi informāciju, esmu to ķidājusi un spiedusi, kas man un manam zirgam ir vispiemērotākais un vislabākais. Neuzņemiet šo kā simtprocentīgu patiesību, jo labi zināms, kas vienam palīdz, otram var nepalīdzēt! Esmu ar mieru uzklausīt kritiku, atsauksmes un komentārus raksta sakarā, kā arī ielaisties veselīgā diskusijā ar mērķi mani, Jūs un pārējos šā bloga lasītājus izveidot par labākiem un gudrākiem cilvēkiem.