piektdiena, 2012. gada 23. novembris

Mūsu sākums

Mūsu sākums...

(Par bērna piedzimšanu parasti liecina stārķis ar sainīti knābī,
par kumeļa atskriešanu – treileris.)
Dienasgrāmatas un mana bloga mērķis ir fiksēt notikumus un sniegt apstiprinājumu manis izvirzītajai hipotēzei, ka cilvēks bez pieredzes un zināšanām ir spējīgs izaudzināt labu zirgu, uzklausot padomus, mācoties no kļūdām un pilnveidojot sevi. Otrs dienasgrāmatas mērķis – spriest pašai, un, ja kādreiz gadīsies man otrs jaunzirgs, tad, mācoties no savām kļūdām, arī to pataisīt par zirgu normālo. :)

(Jaunā vieta, jaunais bokss. Zirgs ir mazliet sazāļots.
Lēnīgums par to liecina un vienaldzība)
Ja nekļūdos (protams, es varu kļūdīties), savu pusotru gadu veco zirgu nopirku 2012. gada 25. oktobrī. Dienu, kad man būs pašai savs rumaks, es biju gaidījusi jau sen, taču pirms kādiem diviem trim gadiem sāku aktīvi rīkoties - atradu bildi ar savu sapņu zirgu, izgriezu, uzlīmēju uz portatīvā datora vāka un, piesaucot domu spēkus, vilināju viņu pie sevis. Šķiet, man tas ir izdevies, jo zirgs bildē un zirgs, kas tagad skaitās mans, ir uz mata līdzīgi. (Lūk, pierādījums, ka domu spēks darbojas un ka visa pamatā ir sapņi un cīņa par mērķi.) Sapņojiet, mani dārgie, un ejiet uz mērķi!

Zinu, zinu, tagad mani apskaudīs visas mazās meitenītes, kas jau entos gadus ir ilgojušās pēc saviem raibajiem ponijiem un rozā vienradžiem, taču es neņemšu ļaunā. :) Viss notiek tad, kad ir jānotiek, un varbūt kāds kādreiz satiks arī savus rozā vienradžus!



Tātad, atgriežoties pie zirga tēmas. Sākums bija smags. Protams, video izsaka visu – bakstīšanās, knakstīšanās, panikošana, košana, grūstīšanās, ignorēšana.... - pirmajā reizē, kad ar mani izgāja laukumā, tika darīts viss, kam nevajadzēja notikt. No vienas puses saprotams – jauna vieta, jauns cilvēks, jauni zirgi apkārt. Kāpēc lai zirgs klausītu kādu, kas viņu pat nebaro? Kāpēc?

Izejot laukā nākamajā dienā, bija uzsnidzis sniegs. Pirmais šā gada sniegs. Un šajā dienā notika arī kas tāds... kas ar mani vēl nekad nebija noticis. Zirgs manā priekšā pacēlās pakaļkājās. Man šķiet, es tajā mirklī biju tik ļoti nobijusies, ka manas rokas trīcēja. Arī Riharda rokas trīcēja, tāpēc bilžu nav :D.
(Zirga paceltā galva liecina par uztraukumu. Mirklis pirms
pacelšanās pakaļkājās)

Kopš mirkļa, kad zirgs nonāca manās rokās, sākās mūsu apmācība. Sāku mācīties gan es, gan zirgs. Mums priekšā ļoti liels un interesants darbs vienam ar otru. Paredzamas pūles, sviedri, asaras un prieks. Daudz prieka, savstarpējas uzticēšanās, draudzības, mīlestības, kopīgu treniņu, uzvaru un interesantu piedzīvojumu. Mēs iemācīsim viens otram ļoti daudz. Ļoti, ļoti daudz.