Auksti, auksti, auksti…

Nāk ziema. Un ne jau tādiem maziem solīšiem, bet tādiem pamatīgiem rikšiem. Lai neteiktu vairāk. Tagad snieg. Uz nedēļas nogali sola lielo sniegu. Un ne jau tādu – uzsniga/nokusa -, bet tādu riktīgo – tādu paliekošo. Un tas ir nomācoši, jo aukstums tagad jau lien pa pakšiem telpā un no durvīm tā pūš… Jāsiltina, velns, jāsiltina.

Kaut gan no otras puses – sniega esamība vēl nesola, ka būs auksts. Bet to, ka būs gaišs un skaists, gan. Un ir gan gaišs, gan skaists.

Šorīt Rodža redzēja pirmo sniegu mūžā. Priecīgs mīņājās pie durvīm, lai tiktu rīta apgaitā, bet kā izskrēja laukā, tā kā miets atdūrās uz lieveņa, pat neizskrējis sniegā. Skatījās šoka pilnām acīm, nespēdams saprast, vai tiek āzēts vai kas tie par mēsliem? Sniegā negāja, nokāpa no lievenīša, kur nebija sniegs un pačurāja. Sniegā negāja, tikai ne tajā! Pametu mantu, cerēdama, ka ieies. Figuški. Sāka riet… uz sniegu. Apmetu ap kailajiem pleciem un pliko pēcpusi segu, iemaucu kājās gumijniekus un izgāju pagalmā. Tikai tad, kad es biju sniegā, mazais resgalis sekoja. Un saprata, ka sniegs neaprīs.

Smieklīgi, Rodža satikās pirmo reizi mūžā ar sniegu.

Un ziniet, viņš vēl ar tik daudzām lietām saskarsies pirmo reizi mūžā. :)

Vienu dienu Roža palika viens. Atstāju sildītāju ieslēgtu, lai mans mazais neatstiepj pedāļus. Un ziniet ko? Vēlāk uzzināju, ka villas miestā taisīti remontdarbi, un uz veselu dienu villai noslēgta elektrība. Dzīvs gan bija, bet pēc tā, ka savu sausās barības trauku iestiepis gultiņā, pie sildītāja, secināju, ka varētu būt pasalis pamatīgi. Laikam sākšu ģērbt Rožu. Armijnieka tērps viņa ķermeņa struktūrai nav īsti atbilstošs. Jāmēģina uzbāzt šim kāda mana džempera piedurkne. Vilna staipās un, domājams, labi sildīs. :D

Auksti, auksti, auksti. Ne tikai Rodžam, arī man. Vannas istaba-tualete ir tik auksta, ka mazgāties jāiet ar sakostiem zobiem. (Ar karstā ūdens tvaikiem mazais būcenītis NAV piesildām; un sildītāja vads tur diez ko labi nedavelk.) Vēl apsveru domu matus doties mazgāt pie kāda no man pazīstamajiem Rīgā dzīvojošajiem radiem/draugiem/paziņām vai izmantot darbā atrodamās labierīcības..

Manā divus kvadrātmetrus lielajā istabiņā pagaidām ir silti – piesildīt var un, ja elektrisko sildītāju atstāj uz visu nakti, tad sanāk pat mazliet iesvīst ar manu džemperi un četrām segām. :D Jebkurā gadījumā, ja uznāk lielie mīnusi un es kādu dienu neieveļos darbā, kolēģiem jau ir nodots, kur mani meklēt. Sunim gan laikam uzvilkšu džemperīti...

Un laukā, sliktākajā gadījumā, ir tikai mīnus seši grādi. Ko es darīšu, kad būs mīnus divdesmit? Johambī. Man vajadzētu nopirkt gradusņikus – vienu guļamistabai, lai zinu, cik  daudz jāsilda, lai nakti varētu pārciest, otru virtuvei, lai zinu, vai olas, noliktas uz galda, nesasls, un trešo ārai, lai būtu skaidrs, cik jāsilda telpas, lai nesasaltu ūdensvadi un neuzietu gaisā mans īpaši krutais sūknis.

Aukstais laiks nomāc ne tikai suni un mani, bet arī datoru. Viņš buntojas. Citreiz, kad draugs pasalis tā riktīgāk, ieslēdzas taču worda dokumentā pats uz savu galvu nonstopā spiež kaut kādas mistiskas zvaigznītes (*). Parakstīt nav iespējams, palasīt/palabot nav iespējams, filmas paskatīties nav iespējams. Viņš boikotē aukstumu. Tādos mirkļos uzlieku šo uz pāris minūtēm uz eļļas radiatora, un aiziet. Jā, tagad esmu sapratusi, ka dators var sliktāk darboties aukstā laika ietekmē!!!

Ko viņš darīs, kad laukā būs mīnus divdesmit un telpā, labākajā gadījumā, pie nulles? Sasals ragā?+

Ir viena labā ziņa aukstā laika sakarā. Zeme ir sasalusi, nav dubļains un slapjš. Esmu piespiedusi sevi doties ar Rožu pastaigās. Tagad tumsa un bandīteļi mani vairs nebaida. Kad eju ar suni, liekas, ka kalnus varu gāzt. Un Rodžam arī priecīgi – viņš vairs nebuhņī mani augšā pa entajām reizēm, lai ietu laukā; tagad noskraidās pastaigas laikā un guļ mierīgi. Pilnai laimei pietrūkst vēl tikai pastaigas no rīta (laika posmā ap pieciem, kad man laiks un mašīnu tā pamazāk), bet domājams, ka arī tās pavisam drīz ieviesīsim. Tikai vēl mazliet apņemšanās. Domāju, ka tagad, kad uzsnidzis sniegs, šādas pastaigas būs vēl biežākas un garākas.

Un ja sniega būtu pavisam daudz, es varētu savu villu ar to apmest – šādi vismaz rozes, kuru saknes apbērtas ar lielāku kaudzi sniega, spēj izvilkt kārtējo auksto ziemu. Un tad man būtu kaut kas līdzīgs iglai. Es būtu kā ekskimoss. Dzīvs ekskimoss.

P.S. Kopš pagājušajiem remontdarbiem nekas jauns nav darīts. Šajā nedēļas nogalē nesanāks. Ceru, ka siltināšanai varēs pieķerties nākamajā nedēļas nogalē. Un ceru, ka līdz tam laikam neviens (datoru ieskaitot) nebūs nolicis ķelli.

Pagaidām – laimīgi!