Zirgs rauj pavadu un kordā nestrādā

Darbojoties ar zirgu, esmu nonākusi pie dažām būtiskām problēmām. Sev, Samoram un arī lasītājiem par laimi, esmu nonākusi arī pie problēmas risinājumiem. Laika gaitā gan, bet esmu. Te, lūdzu, ir ieskatiņš. :)

Problēma: Zirgs, blakus rikšojot, rauj pavadu

Staigājot mežā, nonācu pie apziņas, ka mums ir problēma. Rikšojām pie rokas. Rikšojam, rikšojam, un te pēkšņi Samo parauj galvu, pagarinot pavadu. Pirmajā mirklī Samo darbībās neredzēju nekā slikta, taču arī nākamajā reizē, sākot rikšot, viņš parāva galvu atkal no jauna. Nepatīkami. Problēma jālabo. Problēmas risinājums izskatījās šāds: galvas rāviens-uzsitiens ar steku-rāviens-uzsitiens-rāviens... Labi, šitā neies cauri. Nomierināmies, pasoļojam. Sākam rikšot atkal. Un atkal rāviens. Nu, ja mani rauj, raušu pretī. Parāvu. Zirgs nomierinājās, vairāk nerāva. Aha, lūk saprata, kā ir, kad mamma rauj pretī.

Problēma: Zirgs kordā nestrādā, ja es aktīvi viņu nestimulēju

Esmu diezgan aktīva līdzdarītāja. Ja Samo kaut ko lieku darīt, tad pirmajām kārtām mudinājums ir ar balsi. Atkal ar balsi. Atkal ar balsi. Un tikai beigās, ja zirga lopam vēl nav pielecis, ko no viņa vēlos (kaut gan tas notiek patiešām reti), ir pastimulēšana ar pātagas galu pa pakaļu.

Garā kordā nekāds sitiens vis nesanāk. Un, ja es vēlos, lai zirgs garajā kordā strādā pienācīgi, man sanāk  visu laiku klaigāt, mudināt viņu ar balsi un teju bez maz vai pašai dzīties pakaļ vai soļot labā ātrumā, lai viņš, skatoties manās kustībās, saprastu, ka jākustas arī pašam.

Pēc katra treniņa kordā esmu noskrējusies. Jā, Samo dara, ko lieku, bet viņš to nedara pienācīgā ilgumā. Un vienmēr, lai turpinātu, man viņš uz balsi ir jāizsūta atkal un atkal. Līdz ar to sanāk, ka es tikai runāju, runāju, runāju.

Lai šo problēmu risinātu, man ieteica zirgu ņemt īsākā kordā. Un teikt vienu reizi. Otru reizi sakot, pielikt arī vieglu pātagas galu, taču ja viņš nereaģē arī pēc otrās sacīšanas reizes – teikt trešo reizi un nu ar pātagu darboties jau spēcīgāk. Es grēkoju ar to, ka pātagu neizmantoju. Saku daudz reižu, tikai runāju. Tikai runāju, tikai runāju...

Es runāju pārāk daudz.

Man ir jālabo sava rīcība.

Lai Jums veicas! Mīliet sevi un savu Zirgu!

Viss šeit rakstītais ir no manas personīgas pieredzes attiecībā ar zirgiem un to apmācību. Mana personīgā pieredze ir radusies, pieļaujot kļūdas, meklējot informāciju pie cilvēkiem, grāmatās un internetā. Atradusi informāciju, esmu to ķidājusi un spiedusi, kas man un manam zirgam ir vispiemērotākais un vislabākais. Neuzņemiet šo kā simtprocentīgu patiesību, jo labi zināms, kas vienam palīdz, otram var nepalīdzēt! Esmu ar mieru uzklausīt kritiku, atsauksmes un komentārus raksta sakarā, kā arī ielaisties veselīgā diskusijā ar mērķi mani, Jūs un pārējos šā bloga lasītājus izveidot par labākiem un gudrākiem cilvēkiem.