Februāra kopsavilkums

Šī mēneša galvenie uzdevumi, kuriem veltījām jo lielu uzmanību:

• Turpinājām apgūt kordā iešanas zinības. Tiesa, mums uzradās arī problēma. Problēmas. Divas. Pirmā, esmu sapratusi, ka zirgs ir visu laiku jāmudina, lai aktīvi notiktu kustība. Pie šīs problēmas novēršanas tiek arī strādāts. Un otrā problēma – zirgs mēdz iestiepties kordā. Ko darīt, ja zirgs guļ kordā? Uzlikt ķēdīšu nakteņus! Strādā ideāli. Pietika ar vienu reizi, lai zirgam atgādinātu, ka nav smuki gulties kordā un vilkt manas rokas. P.S Video redzams, cik liels aplis man jātaisa, kā  jāmudina zirgs, lai notiktu kustība. Tad, kad sapratu, ka pēc treniņa esmu vairāk nosvīdusi kā zirgs, sapratu, ka ir problēma.

• Sākām strādāt ar kavaletēm. Sākām kordoties pāri uz zemes nomestajiem bomīšiem tādējādi radinot zirgu pie apziņas, ka kaut kam kādreiz būs jākāpj (jārikšo, jālēkšo, jālec) pāri. Februāra mēnesī man tikai vienu reizi izdevās šis pasākums, taču visai teicami – gājām kordā uz katru pusi divas reizes pāri uz zemes nomestajiem bomīšiem. Beidzot Samo sāka celt kājas augstāk un skaistāk, nevis tikai vilkās kā uts pa kažoku. Ar šo pastrādāsim vairāk. Ofic. :)
• Tupinām locīt kaklu, kājas. Mēģinām uzstāties uz paaugstinājuma. Starp citu, šomēnes pirmo reizi tas izdevās ļoti veiksmīgi. Atkārtojam stāvēšanu pie paaugstinājuma un imitējam mugurā kāpšanu.
• Lēkšošana pie rokas? Skan ideāli. Ir ideāli. Pirmo reizi Samors man lēkšoja blakus mežā. Un pēc tās reizes es sapratu, kā būtu, ja pie rokas mēs sāktu lēkšot biežāk? Lēkšos ceļas viņš ideāli, tiesa gan, pagaidām, lielākoties, tikai no rikšiem, bet gan jau iemācīsimies. Man pat nevajag vicināt steku vai kliegt nelabā balsī. Pietiek ar vienu klusu, enerģisku „hop”, un, lūk, ir lēkši.
• Sākām un turpinājām suni un zirgu mācīt kopā, lai mēs visi trijatā kādreiz varētu doties garās pastaigās. Apmācību process ir gana garš un gana interesants, tāpēc domāju, ka izveidošu atsevišķu ierakstu un pastāstīšu, kā mums gāja. 
• Turpinājām doties mežā. Jaunos maršrutos, lai trenētos izturība, drosme un uzticība. Jā, ejot bija arī pārsteigumi. Vienu dienu, ejot pa galīgi kreiso maršrutu, nonācām pie pilsētas robežas. Zirgu mazliet izbiedēja kņada, mašīnas un mājas. Otru reizi ejot pa šo pašu ceļu, mūsu priekšā (aptuveni 25 m attālumā) parādījās rejošs teļa izmēra suns. Paldies debesīm, bet virsū neskrēja. Nezinu, kas būtu bijis, ja mestos klāt.... Vēl mežā iešanas laikā esam tikušies ar stirniņām, mazākiem suņiem un nepazīstamiem cilvēkiem. Visā visumā jāsaka – iegūtās pieredzes ir gana. Un tā visa mums palīdzēs, lai kādu dienu dotos divatā garās, garās izjādēs pa nezināmiem, nezināmiem maršrutiem. Padalīšos ar maršrutu attēliem, lai arī jūs, lasītāji, redziet, kāda daudzveidība mums ir: 

Kopējais garums 3,5 km Ceļā pavadītais laiks: 49 min; Vidējais ātrums: 4,2 km/h;
Maksimālais ātrums 10,5 km/h

Lielu uzsvaru likām uz staigāšanu mežā-mežā (kartē ceļš ievilks ar melnu), un grāvju pārvarēšanu (melni ar cipariem). 1. grāvi zirgs nepārvarēja. Tas bija dziļš un stāvs, un gājām šeit pirmo reizi mūžā. 2. grāvis ar ledu un ūdeni. Pazīstams, ejam regulāri. 

Kopējais garums 2,87 km Ceļā pavadītais laiks: 43 min; Vidējais ātrums:
4 km/h; Maksimālais ātrums 6,5 km/h

Joprojām liels uzsvars uz staigāšanu pa mežu-mežu (kartē melnā līnija). Lielais, melnais punkts pļava, kurā mēs kordojāmies suņa klātbūtnē. 

Kopējais garums: 3,63 km Ceļā pavadītais laiks: 45 min; Vidējais ātrums:
4,8 km/h; Maksimālais ātrums 11,5 km/h

Atkal cits maršruts, ar kordošanos pļavā suņa klātbūtnē. 

Kopējais garums 5,57 km Ceļā pavadītais laiks: 60 min; Vidējais ātrums:
5,5 km/h; Maksimālais ātrums 12,5 km/h

Meža pļavā kordošanās kopā ar suni. Ar melno iezīmētais ceļš tika iets pirmo reizi mūžā. Zirgs mierīgs. 

Kopējais garums 2,95 km Ceļā pavadītais laiks: 34 min; Vidējais ātrums:
5,1 km/h; Maksimālais ātrums 8,9 km/h

Horizontālais gabals ar melno ir cirsma. No šejienes toreiz izbrauca tie rati, kas Samo nobiedēja līdz panikai. Ejot, zirgs bija mazliet uzvilcies. Galā mūs sagaidīja tālumā redzamā pilsēta. Aptuveni tur, kur vieninieks, mūs izbiedēja voljērā iesprostoti lieli suņi. P.S. Ar melno iezīmētais ceļš, ko mēs pirmo reizi veicam kopā divatā, bez citiem zirgiem.