Kā iemācīt zirgu strādāt kordā?

Strādāšana kordā ir viens no galvenajiem uzdevumiem, kas jāiemācās.

Zirgu strādāt kordā sāk mācīt aptuveni divu, ideālā gadījumā divu, komats, piecu gadu vecumā. Iesākumā šie kordas treniņi ir īsi. Apmēram divi trīs apļi uz katru pusi. Kāpēc nepieciešami īsi treniņi? Jo darbojoties mazā laukumā, zirgam ir ļoti liels spiediens uz kājām, un, ja šis spiediens ir ilglaicīgs, var savainoties vai radīt zirgā nepatiku pret kordu un strādāšanu vispār. Un, protams, kamēr jaunulis vēl ir pie darba nepieradis (jo kordošanu tiešām var uzskatīt par darbu), slodzi vajadzētu palielināt pakāpeniski.

Kordas mācīšanas posmi:

1. kordas mācīšanās posms. Zirgs kordu nav redzējis vispār, uz apli iet/rikšot/lēkšot neprot. Nesaprot, ko cilvēks no viņa vēlas un kas viņam ir jādara.
2. kordas mācīšanas posms. Zirgs ir redzējis kordu, zina, kas viņam ir jādara. Plus mīnus dara to labi. Kad iespītējas, mēdz apstāties, pavilkt, paraut, vai aizskriet tālēs zilajās.
3. kordas mācīšanas posms. Zirgs kordu zina un pazīst. Kordā strādā labi. Dara visu, ko treneris liek un tad, kad treneris liek. Nevelk, nerauj un necūkojas. Paplašinās, saīsinās, nolaiž galvu un dara visu, ko treneris liek.

Kā mācīt zirgu kordot katrā atsevišķajā posmā:

1. kordas mācīšanas posms

(Kordas pamatu apgūšanai ļoti svētīgi ir strādāt laukumā bez kordas vai
striķiem. Iemācīties blakus soļot, rikšot, lēkšot. Jo šī kustība ir uz riņķi
un kaut ko taču zirgs arī atceras un iegaumē. Protams, darbs rokās bez
striķiem ir labs, lai pilnveidotu balss komandas un zirgam skaņu uztveri.)

Šajā posmā ļoti būtiski ir panākt, lai zirgs saprastu kustību uz apli. Iesākumā jākordo ir mazā, ideālā gadījumā - apļveida laukumā, kuram nav iespējams izskriet cauri (dzels laukums). Kā zināms, pieredzējuša zirga kordošanas treniņā pirmie ir soļi, tad ir rikši (ar ātrumu maiņām) un beigās ir lēkši (arī ar ātrumu maiņām). Ja zirgs ir nepieredzējis un kordu redz savā mūžā pirmo reizi, tad nedz soļi, nedz rikši, nedz lēkši Jums pareizi nesanāks. Pirmajā kordošanas reizē svarīga ir kustība uz apli! Un vislabākā kustība uz apli sanāk tad, kad zirgam ir jālēkšo – respektīvi tad, kad treneris no pakaļas viņam dzenas ar pātagu. Šajā gadījumā gan ir jānodrošinās, lai zirgs neaizskrietu, neparautos un nedz Jūs, nedz zirgs sevi nesavainotu. Ja vēlas šo smago posmu kaut kā atvieglot, var mēģināt lēkšot reizē ar zirgu, taisot mazāku iekšējo apli, vai pirmos kordošanas paraugmēģinājumus veikt apaļajā dzels aplokā, dzenot zirgu uz riņķi bez kordas.

(Mācamies kordas pamatus. Četrstūra dzels aplokā mācāmies rikšot iet uz
apli. Jau rakstīju, ka zirgam apmācības laikā radās komforta stūris. Tas ir
ļoti slikti, taču ārstējams. :D Kas vēl? Jā, būtiski ar zirgu strādāt un pie-
lietot vienas un tās pašas kustības un balsi/skaņas. Lai zirgs uzsāktu
kustību, viena skaņa, lai paātrinātos - cita. Ļoti liela loma jāvelta arī ķerme-
ņa valodai - kur stāv trenera rokas, kā darbojas pātaga utt.)

No personiskās pieredzes varu teikt, ka mēs ar Samo pirmo lēkšus mēģinājām brīvā dabā ar ķēdīšu nakteņiem, un mēs lēkšojām abi – zirgs lielo apli, bet es mazo, iekšējo apli, haotiski vicinoties ar pātagu un kliedzot, lai zirgam apļveida kustība nebeigtos.

Pēc tam mēs mēģinājām to darīt mazajā aplokā, taču tā kā mums stallī aploks bija četrstūrains, nevis apaļš, zirgs regulāri iemuka vienā stūrī – savā komforta zonā - un nekādi nebija izbīdāms no tā laukā.

Kad mums ar zirgu bija sanācis kaut kas, kas līdzinājās aplim, es viņu slavēju. Tad kad paslavēju, viņš nāca man virsū. Un tā bija otra problēma. Arī, ja negribēja skriet, viņš nāca man virsū. Šādos gadījumos (protams, vajag spriest reāli), nedrīkst zirgam griezt ceļu. Ja zirgs nāk virsū, ejiet Jūs arī! Ja zirgs nāk, bet Jūs mūkat, tas nozīmē, ka zirgs ir jūsu bara vadonis, taču, ja otrādāk, – tad barvedis esat Jūs!

Trešā lieta, lai atvieglotu zirgam apgūt kordas pamatus, – regulāri vest viņu laukumā, kad strādā citi zirgi. Lai zirgs skatās, domā un pēta pārējos. Lai redz, kā darbojas korda, ko vēlas treneris un kā uz to jāreaģē zirgam.

2. kordas mācīšanas posms

Esam tikuši jau tik tālu, ka spējam soļot un rikšot uz apli, bez problēmām. Dažu reizi gan zirgam kāds niķis uznāk, lai pārbaudītu manu pacietību, taču neņemu ļaunā. Ja daudz šmuces taisa, tad sāku domāt un nākamajās reizēs pielietot, piemēram, ķēdīšu nakteņus vai striķa apaušus. Visā visumā, šajā posmā zirgu nav daudz jākordo. Viņam ir jāpierod pie slodzes kājām. Slodzi vajag palielināt, bet viss kordošanas treniņš pieredzējušam zirgam nedrīkst aizņemt vairāk kā divdesmit minūtes. Nepieredzējušam zirgam pilnīgi pietiek ar kādām septiņām minūtēm kordā.

No sākuma zirgam kordā ir jāiemācās rikši. Jāiemāca pacelties uz balsi. Vislabākajā gadījumā, kad rikši ir apgūti, jāmāca paplašināties. Es mācu platus un īpaši lēnus, uz maiņām. No sākuma lēni, tad ātri. Plati, šauri. Lai zirgam ir interesanti un lai viņš pierod, ka jātnieks no viņa visu laiku kaut ko prasīs. (Vēl man kāds teica, ka zirgam jāmācot nolaist galva. Nu tad arī pie tā mēs strādājam, es klakšķinu ar mēli vai pietupjos, un, kad zirgs nolaiž galvu, es viņu uzslavēju.)

Lēkšus zirgam var mācīt tikai tad, kad rikši ir labi pazīstami un apgūti. Un viņš rikšo stabili, maina ātrumus, stājas, maina virzienus. Respektīvi, kad rikšos zirgs visu izdara teicami, var sākt mācīt lēkšus.

Kad zirgam sāk mācīt lēkšus kordā, pirmajās reizēs nav svarīgi, kura kāja – pareizā vai nepareizā. Svarīgi ir pacelt zirgu lēkšos momentā. Ja tas neizdodas divu trīs tempu laikā, zirgs ir jāpārsūta rikšos, kāds pusaplis jāparikšo un tad lēkšos jāceļ pa jaunam. Kāpēc? Lai zirgs iemācītos, ka, ja saimnieks prasa, ir jādara mirklī. Nevar pus stundu prasīt, un beidzot, kad zirgs izdara, slavēt par to. Es gribu tagad, tad, lūdzu, tagad arī darām! Viss.

Man par brīnumu, jāsaka, ka mans Samo ļoti ātri saprata, ko es vēlos. Viens, divi “hop” un viņš jau lēkšoja. Protams, zirgiem ir tā, ka viņi uz vienu pusi komandas veic labāk nekā uz otru pusi. Arī mums tā ir. Neiespringstu un neiespringstiet arī Jūs! Iemācīsies! Nekur nepaliks!

Kad zirgs ir sapratis, ka kordā no viņa vēlamies lēkšus tagad un tūlīt, un viņš to teicami dara, mums jāsāk skatīties, ar kuru kāju zirgs ceļas. Ja tā ir pareizā – iekšējā –, un kustība ir līgana, nesaraustīta, tad jāļauj zirgam kāds aplis nolēkšot. Ja lēkši tiek sākti ar nepareizo kāju, respektīvi, ārējo, vai arī kustība ir saraustīta, viņš krusto vai lēkšo ar nepareizo aizmugurējo kāju, lēkši ir jāpārtrauc momentā. Zirgs ir jāpārved rikšos un no jauna jāpaceļ uz lēkšiem.

3. kordas mācīšanas posms

Šis ir pēdējais posms zirgam smagajā kordošanas izglītībā. Tātad, zirgs prot kordā soļot, kordā rikšot dažādos ātrumos un dažādos platumos, un, protams, prot kordā arī lēkšot un auļot. Ideāli, tagad treniņu garums kordā ir 20 minūtes, un šo divdesmit minūšu laikā intensīvi jāizdara viss no iepriekš uzskaitītā. Jāatzīmē, ka zirgam jāprot celties lēkšos gan no rikšiem, gan soļiem, gan stāvus pozīcijas. Ja vēlamies mūsu lopu vēl apdeitotāku, tad varam mācīties momentālu apstāšanos uz balss pasūtījuma. Tiesa gan, tas ir diezgan laikietilpīgs process.

Lai Jums veicas! Mīliet sevi un savu Zirgu!

Viss šeit rakstītais ir no manas personīgas pieredzes attiecībā ar zirgiem un to apmācību. Mana personīgā pieredze ir radusies, pieļaujot kļūdas, meklējot informāciju pie cilvēkiem, grāmatās un internetā. Atradusi informāciju, esmu to ķidājusi un spiedusi, kas man un manam zirgam ir vispiemērotākais un vislabākais. Neuzņemiet šo kā simtprocentīgu patiesību, jo labi zināms, kas vienam palīdz, otram var nepalīdzēt! Esmu ar mieru uzklausīt kritiku, atsauksmes un komentārus raksta sakarā, kā arī ielaisties veselīgā diskusijā ar mērķi mani, Jūs un pārējos šā bloga lasītājus izveidot par labākiem un gudrākiem cilvēkiem.