Bijām laukos. Uhū, labi atpūtāmies, protams, daudz ko arī iemācījāmies, daudz ko atkārtojām un daudz ko izmēģinājām pilnīgi no jauna. Neizbēgama, kā jau katru reizi, kad ierodamies laukos, bija peldēšanas pieredze. Protams, kur nu bez peldēšanas!? Skraidījām un šļūcām pa ledu - ledus kā spogulis, tumšs, gluds un slidens. Suns savā nodabā dzesēja pa krastu. Pasaucu Ranguli un šis taisnā trajektorijā metās klāt. No krasta, uz ledus. Skrien pa ledu. Skrien, skrien. Ierauga, ka priekšā izdauzīts āliņģis, spēji bremzē. Slīd. Saprot, ka līdz ūdenim neapstāsies un lec. Protams, nepārleca. Ar priekškājām pieķērās pie malas, ar pakaļgalu iešvunkāja ūdenī. Palīdzējām tikt sunim laukā, un šis aizskrēja tālāk. Jā, pēdējā ziemas laikā viņš ir tik daudz un bieži peldējies, ka mēs arī vairs neiespringstam ar mājās nešanu, žāvēšanu un sildīšanu. Bija plusos, un suns visu laiku kustējās. Kustoties nesalst.
Sunim ir superdzirde. Un viņš tikai izliekas, ka nedzird, vai vnk negrib atsaukties, kad saucu. Sēdējām ar suni augšstāvā, suns savā nodabā spēlējās. Pēkšņi redzu, saklausa kaut ko un metas lejā. Laukā no istabas, lejā pa trepēm. Un pie Lindas. Linda no lejas kliedz: "Tavs suns dzirdējā, kā es paņemu konfekti un attaisu papīrīti!"
Lūk ko nozīmē superdzirde! Trokšņainā vidē skaidri un gaiši saklausīt, kad nočab konfekšu papīrīši.
Suns dala cilvēkus. Šķiro. Rangam ir barvedis un bars. Barvedi viņš klausa jo īpaši un vienmēr cenšas, lai nebūtu problēmu. Man gribētos domāt, ka es esmu barvedis, jo esmu ievērojusi, ka mājā viņš man visu laiku seko un iet gulēt kopā ar mani laikā, kad eju es.
Bars ir cilvēki, kas ir vienā līmenī ar suni, taču, viņaprāt, atrodas barveža pakļautībā. Ar tiem var spēlēties, var diedelēt našķu un galu galā arī pakauties, ja tāda nepieciešamība. Viņa bars bija Rihards. Taču tā kā Rihards ir pametis baru, palicis ir tikai barvedis un suns. Un, jā, ko suns jūt, kad kāds bara loceklis ir pazudis? Pēc Rango skumjās seja un dažreiz apātiskās uzvedības, liekas, ka viņam sāp. Vai viņš domā, ka bara loceklis ir miris? Jā, droši vien... Jo kā citādāk? Parasti bara locekļi savu baru nepamet tā pat vien. Un, ja pamet, tad uz neatgriešanos... Un tad, vai suns zina, kas ir nāve? Kaut kur sirdī vai ar instinktiem? Vai viņš domā, ka mēs varam nomirt? Ka viņš var nomirt?
Trešā grupa ir cilvēki, kas grozās ap baru. Neitrālais loks. Jāuzmana. Ja dod kādu našķi, ņemt var, ja dara kaut ko sliktu, piemēram, uzbrūk baram vai barvedim vai kādam citam, tad var arī iekost. Atceros, kad māsa atbrauca no siltajām zemēm, viņa bija šajā stadijā. Suns skatījās greizu aci uz viņu, sak' "tik savāri man te kādu putru, nokodīšu, pāri nekas nepaliks...". Un, jā, arī šīs grupas locekļi iedalās sīkāk. Ir tādi, no kuriem var diedelēt našķus, ir tādi, no kuriem diedelēt glāstus. Un arī tādi, kas neko nedod, kuriem nav jēgas pat prasīt. Un labākais ir tas, ka suns atšķir un zin, un iet tikai pie tiem, kas kādreiz kaut ko var iedot. P.S. Lai arī neietilpstu šajā grupā, man viņš ēdienu nekad nediedelē, jo zina, ka no galda nekā nedošu.
Ceturtā grupa ir svešinieki, kas nekad nav redzēti un cilvēki, uz kuriem jāskatās greizu aci. Tādi nepazīstamie, uz kuriem nevar paļauties. Un uz tiem, uz kuriem nevar paļauties, noteikti neko labu arī nevar sagaidīt.
Piektā grupa ir ienaidnieki. Ļaunākie ienaidnieki, kurus neizskaidrojamu (vai izskaidrojamu) iemeslu dēļ suns ir gatavs nahrenizēt uz līdzenas vietas. Šajā grupā ietilpa pagājušā dzīvokļa saimnieks, uz kuru sunim bija neizskaidrojams riebums, un viens suns no šī pagalma, kuru ieraugot, Rangs spējīgs riet un rūkt, acs pārgriezis.
Grupu locekļi spēj staigāt no vienas uz otru grupu suņa attiecību hierarhijā. Nemainīgs, liekas, paliek tikai bars. Bet kā zināms dzīvniekiem arī bara hierarhija mēdz mainīties - kāds pazūd, kāds kādu izkonkurē, ienāk kāds jauns...
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru