Tā kā mēs daudz dodamies dažādās pastaigās, tad šodien parunāsim par piedzīvojumiem, interesantiem atgadījumiem tajās:
Vienu dienu devāmies ar suni rīta pastaigā. Virs mums kliegdami lidoja divi gulbji. Skatījos, skatījos. Domāju, ka suns neredz augšā debesis, taču arī viņa skatiens bija piekalts baltajiem putniem. Tas likās tā mīļi - sunim ir interese, kas un kā..
Bieži sanāk doties uz mežu kopā ar zirgu, suni un māsu. Nostaigājamies pamatīgi, parastais maršruts ir kādi 3 - 5 km. Sunim, attiecīgi vairāk, jo viņš skrien bez siksniņas te uz priekšu, te atpakaļ. Viena šāda ceļojuma beigās, kad devāmies jau uz staļļa pusi, suns, izkāris mēli, laimīgi luncinājās blakus. Pretī lidoja taurenis. Raibs. Pirmais šajā gadā, starp citu. Un Rango, izdomādams, ka taureni varētu noķert un apēst, pavēra muti. Še tev, taurenis mutē neielidoja! Bet suns bija par slinku un pakaļ vis nedzinās.
Suns atklāja sezonu peldēšanā! Nopietni?! Nopietni! Mācīju zirgu nebaidīties pārbrist pār ūdens grāvi, kad Rango sadomāja, ka jāpadzeras. Kāja paslīdēja, un šis iešvilpa ūdenī. Pārpeldēja grāvi un otrā pusē kāpa laukā. Nedavilka, pa slapjo zemi krastā netika. Linda dabūja izcelt. Suns slapja kā žurka nopurinājās un pa ceļam uz stalli lielajā vējā arī pilnībā izžuva.
Aizbraucot mājās, suns nopeldējās arī āliņģī. Es nesaprotu, viņam tik ļoti patīk peldēt, vai arī viņš ir īpaši tizls.
Vienu dienu ēdām ceptas vistiņas. Kaulus suni nedodam, tikai atļaujam nokosts no garajiem kauliem tos skrimslīšus galos. Tad nu dodam. Citreiz suns ilgi mokās - nevar un nevar. Bet pārkož. Tā kā jau bijām nonākuši pie secinājuma, ka arī pirkstu suns, labi gribot, varētu pārkost, turpinājām secinājumus. Bet kāpēc viņš tad nekož rokā? Linda saka - aptin ap pirkstu vistas ādiņu un tad gan jau suns to pirkstu arī nokodīs! :D Mēs tik ilgi smējāmies par šito pērli.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru