(22. daļa)

(Pirmais ezis - aplokā pie grāvja.)

Eži ir pamodušies! Kāds pierādījums? Lūdzu - Rangulis vienā vakarā satikās ar veseliem trim ežiem, katru citā vietā. Iespaidīgi? Un suņa reakcija? Rēja, pavufināja un mēģināja ar purnu iebakstīt. Šie eži bija tik drosmīgi, ka nemaz kamolā nesarāvās. (Es jau padomāju, ka traki. Parastie, kas nav traki, taču baidās, saraujas kamolā un vaļā neveļas ilgu laiku.). Pie katra rējiena, ko suns viņiem veltīja, notrīcēja, bet kamolā nesarāvās.

(Otrais ezis - pie šķūņa. Kaķu bļodu ar sauso barību jau apgāzis un apmielojis.)

Beidzot, beidzot ir pienākusi diena, kad suns, sapni sapņodams, ir nevis rējis un vufinājis, un ķepiņas kustinājis, bet gan pilnā priekā un laimē - luncinājis tieši asti. Varbūt sapnī redzēja mūsu satikšanos?

Pie dīķa suns sevi izklaidē. Tā kā tagad laiks strauji paliek siltāks, un arī ūdens iesilst, mūsu mazais peldētājs atkal var nodoties ūdens priekiem.

(Trešais ezis - ceļā uz māju.)

Vienu dienu šis staigāja gar dīķa malu, līdz kaklam ūdenī un rēja uz ūdensmērītājiem. Uzrej, ar ķepām pamaļas, pabiedē. Kaķis, uz laipiņas gulēdams, skatās suņa jokainajās izdarībā un droši vien domā par Baltiņu visu ne to labāko.
Suns šādi darbodamies aiziet visai patālu un tad strauji kā bulta metas pus dīķim apkārt pie kaķa. Atskrien, bremzē un vairākas reizes ļoti asi, spēcīgi kaķim uzrej. Ko viņš ar to bija domājis? Vai suns bija vēlējies iesaukt arī kaķi savās ūdensmērītāju ķeršanas rotaļās?

Dažas naktis sanāca negulēt mājās. Pierasts - suns parasti guļ ar mani. Kur palika, kad manis nebija? Likās, ka gulēs mammas un tēta istabā, taču še tev - pirmajā stāvā uz krēsla. Tuvāk ārdurvīm. Varbūt gaidīja mani? Ilgojās pēc manis? Cerēja, ka es ieradīšos?