Kā izvēlēties zirgam piemērotākos seglus?
Apzinoties, ka Samo vecums ir jau gana atbilstošs, lai sāktu domāt par mugurā kāpšanu un sāktu strādāt nopietnāk, jāsāk meklēt segli. Pašreiz manu prātu uztrauc dažas būtiskas lietas, ļoti priecātos, ja saņemtu atbildi pie komentāriem. Tātad: zirgam ir trīs gadi (15. maijā paliek 3), un viņa mugura izskatās šāda (nespēju gan pateikt, kas augstāks – dibens vai skausts). Man ir jautājums, vai šāda mugura vēl augs? Ja jau augs, tad jau arī veidosies un tad tiešām ir pagalam stulbi meklēt seglus. Ja? Augs? Neaugs? Kā to lai uzzina, un kā lai uzzina, kad pienācis laiks meklēt seglus?
Mans otrs jautājums ir par segliem. Es nezinu, kādi man ir nepieciešami. Un neiet runa par tipu – iejādes, konkūra, sieviešu vai vēl nez kādi. Bet gan tieši par izmēru. Cik augsts, izteikts vai neizteikts skaitās Samo skausts? Kā to var nomērīt? Cik liels izmērs manai dirsiņai vajadzīgs? Cik gara vēderjosta? Aaaaa, man ir tik daudz jautājumu.
Labi, pēc tam, kad būšu dabūjusi atbildes uz šiem jautājumiem, meklēšu atbildes uz jautājumiem par firmas izvēli... Kaut gan nē. Kāda vēl firma svētdienas jātniekam hobija līmeni? Varbūt labus lietotus? Jā, jādomā. Nekāds sportists nebūšu, meklēju hobijam...
Vai pagaidām varbūt meklēt tikai gurtu? Jostu ar rokturīšiem?
Lēkši
Visiem zināms, ka kādu laiciņu jau aktīvi darbojamies kordā lēkšojot. Iesākumā smagi nācās panākt, ka zirgs uzsākt lēkšus, man stāvot vidū un tikpat kā nekustoties. Uz balsi viņš cēlās, taču aktīvi nestrādāja. Ir panākts, ka strādā. Un tagad pat iespējams variēt ar ātrumiem. Un šo variāciju ierosinu es, nevis zirgs. Nav gan vēl perfekti, un vienmēr, kad zirgs uzsāk lēksi ir neorganizēta nešanās. Taču es ātri viņu nobremzēju un zirgs pāriet skaistā, lēnā lēksītī. Darba gan pie lēkšiem vēl daudz, bet progress un izaugsme tiešām ir jūtama. Un ziniet, kas ir pats foršākais, ka šis progress ir tikai mans un Samo sasniegums.
Otra lieta, kas jāsaka lēkšu un treniņu sakarā ir tā, ka nedēļā viena diena tiek veltīta hārdkor treniņam. Rikši ir desmit minūtes abos virzienos, pēc tam ir lēkši kopā ar soļošanu arī kādas desmit minūtes, un pēc tam atkal ir rikši un atsoļošanās uz asfalta.
Domāju, ka ar laiku, kad iemācīšos variēt ar lēkšu ātrumiem pavisam labi, tiks izveidoti arī ātruma treniņi. Bet tas vēl ne tik ātri. Lai zirgs nostiprina lēkšu zināšanas, spēj mainīt ātrumus uz balsi un uzkačā kustību skilu līkumos. Jā, vēl joprojām mums nākas piedomāt arī pie pareizajām-nepareizajām kājām. Dažreiz Samo sajūk. Dažreiz Samo nepareizo kāju nomaina, taču dažreiz man pašai viņam jāatgādina.
Pirmā reize kordā no muguras
Jā, variet mūs apsveikt - esmu piekabinājusi iemauktiem pavadas un pirmo reizi mūžā uzkāpusi savā zirgā kordā uz apli. Lai arī biju lasījusi, ka pirmo reizi piekabinātajām pavadām nevajadzētu vispār pieskarties, man tomēr sanāca zirgu arī vadīt. Kā? Tātad mans tētis, lai arī nav diži liels zirgu pazinējs un jāšanas pro, tomēr ir milzīgs palīgs - viņš turēja zirgu un centās laist viņu uz apli. Zirgs ne velna negāja - no sākuma riņķoja apkārt dažus cm no tēta, tad atkāpās, pēc tam vispār aizgriezās uz nekurieni. Neko darīt. Paņēmu pavadas, arī steku. Mudināju pati. No sākuma mēģināju ar šenkeli izsūtīt, negāja. Uzsitu ar steku. Aizgāja. Soļi, pat ne rikši vai lēkši, bet mierīgi soļi. Pēc tam pieleca - kā zirgs var zināt, kā jāiet no kājas, ja nekad iepriekš to nav darījis. Apturēju ar balsi un maigi, maigi ar pavadām. Apstājās. Pēc tam izsūtīju. Ar balsi un kājām. Sāka soļot. Ideāli. Mazliet padarbojāmies, un tad jau zirgs aizgāja arī uz apli. Pasoļojām, apstājāmies, uzsākām... Daudz nemocīju zirgu. Viņam viss izdevās lieliski. Apstājāmies, paslavēju un nokāpu - nemaz uz otru pusi nesoļojām. Ideāli.
(Cik plats viņš ir? Šajā bildē izskatās, ka šaurs. Arī manas kājas, lai arī nestāv pareizi, špagatā nav) |
Lēkši
Visiem zināms, ka kādu laiciņu jau aktīvi darbojamies kordā lēkšojot. Iesākumā smagi nācās panākt, ka zirgs uzsākt lēkšus, man stāvot vidū un tikpat kā nekustoties. Uz balsi viņš cēlās, taču aktīvi nestrādāja. Ir panākts, ka strādā. Un tagad pat iespējams variēt ar ātrumiem. Un šo variāciju ierosinu es, nevis zirgs. Nav gan vēl perfekti, un vienmēr, kad zirgs uzsāk lēksi ir neorganizēta nešanās. Taču es ātri viņu nobremzēju un zirgs pāriet skaistā, lēnā lēksītī. Darba gan pie lēkšiem vēl daudz, bet progress un izaugsme tiešām ir jūtama. Un ziniet, kas ir pats foršākais, ka šis progress ir tikai mans un Samo sasniegums.
Otra lieta, kas jāsaka lēkšu un treniņu sakarā ir tā, ka nedēļā viena diena tiek veltīta hārdkor treniņam. Rikši ir desmit minūtes abos virzienos, pēc tam ir lēkši kopā ar soļošanu arī kādas desmit minūtes, un pēc tam atkal ir rikši un atsoļošanās uz asfalta.
Domāju, ka ar laiku, kad iemācīšos variēt ar lēkšu ātrumiem pavisam labi, tiks izveidoti arī ātruma treniņi. Bet tas vēl ne tik ātri. Lai zirgs nostiprina lēkšu zināšanas, spēj mainīt ātrumus uz balsi un uzkačā kustību skilu līkumos. Jā, vēl joprojām mums nākas piedomāt arī pie pareizajām-nepareizajām kājām. Dažreiz Samo sajūk. Dažreiz Samo nepareizo kāju nomaina, taču dažreiz man pašai viņam jāatgādina.
Pirmā reize kordā no muguras
Jā, variet mūs apsveikt - esmu piekabinājusi iemauktiem pavadas un pirmo reizi mūžā uzkāpusi savā zirgā kordā uz apli. Lai arī biju lasījusi, ka pirmo reizi piekabinātajām pavadām nevajadzētu vispār pieskarties, man tomēr sanāca zirgu arī vadīt. Kā? Tātad mans tētis, lai arī nav diži liels zirgu pazinējs un jāšanas pro, tomēr ir milzīgs palīgs - viņš turēja zirgu un centās laist viņu uz apli. Zirgs ne velna negāja - no sākuma riņķoja apkārt dažus cm no tēta, tad atkāpās, pēc tam vispār aizgriezās uz nekurieni. Neko darīt. Paņēmu pavadas, arī steku. Mudināju pati. No sākuma mēģināju ar šenkeli izsūtīt, negāja. Uzsitu ar steku. Aizgāja. Soļi, pat ne rikši vai lēkši, bet mierīgi soļi. Pēc tam pieleca - kā zirgs var zināt, kā jāiet no kājas, ja nekad iepriekš to nav darījis. Apturēju ar balsi un maigi, maigi ar pavadām. Apstājās. Pēc tam izsūtīju. Ar balsi un kājām. Sāka soļot. Ideāli. Mazliet padarbojāmies, un tad jau zirgs aizgāja arī uz apli. Pasoļojām, apstājāmies, uzsākām... Daudz nemocīju zirgu. Viņam viss izdevās lieliski. Apstājāmies, paslavēju un nokāpu - nemaz uz otru pusi nesoļojām. Ideāli.
Pēc bildēm Tev nepateiks kādi segli zirgam vajadzīgi.
AtbildētDzēstMeklē seglu meistaru. aizbrauks, apskatīsies, pateiks, kādi segli Tavam zirgam ir nepieciešami.
aptuvenos izmērus sev zinu, vēl mazliet zirgs jānomēra un tad jau ņems visus seglus, kas plus mīnus der un mērīs....
Dzēsttāds čakars... grrrrr
Sveika,
AtbildētDzēstdomāju ka šis Tev varētu noderēt: Zirgu stallis piedāvā seglu meistara pakalpojumus, tai skaitā konsultācijas un izmēru noteikšanu
"Piedāvājam arī servisa pakalpojumus – remontējam zirglietas un seglus. Iespējams arī izbraukuma speciālista pakalpojums seglu piemeklēšanā un piemērošanā konkrētam zirgam. (Rīgas un Ogres rajonā - EUR 30, pārējā Latvijas teritorijā samaksa par izsaukumu pēc vienošanās; mob. 26308827)"
Liels paldies.
Dzēst