Labākas dzīves meklējumos esmu nonākusi Valmieras novadā. Šeit vienā saimniecībā tika meklēts zirgkopējs un mājas pārvaldnieks. Liels pluss darbam – nodrošināta dzīves vieta cilvēcīgos apstākļos, ar siltu ūdeni, istabu, ievārījumiem, īpaši lielisks stallis, iespēja uzturēt savu zirgu bez maksas un jāt. Ideāli, katra zirgu drauga sapnis.
No sākuma atvācos uz šejieni vienatnē ar suni, tā teikt – saostīt apkārtni un tikai tad pārvest rumaku. Visiem zināms, zirga pārvešana ir ne tikai finansiāli ļoooooooti neizdevīgs darījums, bet arī psiholoģiski smags pārdzīvojums. Šis bija viens no tiem gadījumiem, kad, paklausīdama vecākiem, desmit reizes nomērīju un tikai tad griezu.
Un piedzīvojumu bija daudz.
To, kā mums šeit, nekurienē, klājās suņa sakarā var lasīt sadaļā “Baltā sunīša stāsts” rakstos ar nosaukumiem “Atkal uz koferiem”, “Rango, tā draugs, stallis un svešie zirgi”, “Suņiskā kompānija” un rakstā “Par pārvākšanos un došanos mājās”.
Bet šoreiz parunāsim par zirgiem, svešo stalli un šeit valdošajām emocijām. Pamēģināsim paraudzīties uz staļļiem no dažādiem skatu punktiem, salīdzināt staļļus un zirgus, un saprast, kā izaudzēt ideālo zirgu.
Mana pašreizējā bilance ir šāda: ilglaicīgi esmu bijusi divos staļļos, kuros katrā valda cita attieksme un dzīves uztveres, katrā ir citādāks režīms un darba kārtība. Nevienu vārdos nesauksim. Tikai paskatīsimies. Piefiksēsim. Salīdzināsim. Padomāsim.
- Ārā laišanas ritms. 24/7 pret 12/7. Pirmais stallis pilnībā atbalstīja zirgu laukā dzīvošanu visas diennakts garumā neatkarīgi no laika apstākļiem. Plusi šādai dzīvošanai: svaigs gaiss, iespēja kustēties, lēna barošanās visas diennakts laikā, tīrs (ar urīnu nesasmērēts) pamats. Mīnusi: dzirdēts, ka uz slikta pamata zirgi neguļot, tātad, ja ir lietains, dubļains, tad zirgs neguļ. Otrajā stallī staļļa ritms šāds – diennakts gaišajā/siltajā laikā laukā, pēc tam stallī. Vasaras sezonā zirgi laukā ganās visu laiku. Plusi: šajā stallī bija tik labs gaiss, ka neatšķīrās no āra gaisa, elpošanas problēmas, domājams, nerada. Zirgi ir iekšā sliktajos laika apstākļos, spēj izgulēties, ir drošībā, ja, piemēram, naktī uzdarbojas suņi vai kādi citi mošķi. Mīnusi: ierobežotas kustības diennakts tumšajā laikā.
- Pakaiši. Skaidas pret salmiem. Skaidas ir vieglāk tīrīt, taču salmi likās higiēniskāki (mazāk putekļu). Vai tā varētu būt? Otra lieta – esmu dzirdējusi, ka pakaišus zirgi mēdzot ēst. Tātad, ja tavs zirgs ir uzresnējis un ēd salmus, nomaini pakaišus! :D
- Boksu lielums. Abos staļļos diezgan pamatīgi atšķīrās boksu izmēri. Ja man šķita, ka pirmajā boksi ir mazliet par maziem (jo zirgi dažos pat nespēja apgriezties), tad otrajā likās ka mazliet par lieliem. Lielā, protams, jau ērtāk. Nezinu, daudzi man noteikti nepiekritīs, taču es atbalstu arī stāvvietas. It īpaši, ja zirgi jāliek telpā (stāvvietā) tikai uz nakti.
- Zirgu turēšanas mērķi. Noma, jātnieku skola pret zirgi priekam. Pirmajā stallī. Jāsaka, ka nomas zirgiem bija ļoti daudz netikumu, kas nepieredzējušam jātniekam grieza, taču pieredzējušam jātniekam zirgi klausīja uz vārda. Otrajā stallī zirgi priekam bija izlaisti, neaudzināti. Spēja pāriet pāri cilvēkam našķu dēļ, un tādiem 2 gadu veciem jaunzirgiem bija problēmas ievērot cilvēka telpu un klausīt viņa komandām. Zirgi nebija mācīti stāvēt, kad tos tīra, daudziem nebija iespējams droši apiet pat apkārt. Visā visumā, esmu mazliet vīlusies abās vietās, gan zirgos, kas iet nomā un pelna naudu mācot jaunos jātniekus, gan zirgiem, kas aug priekam. Kāpēc, jo visiem zirgiem trūkst disciplīnas, labas apmācības un cilvēka tuvuma.
- Apmācības veids. Klasiskā apmācība un neapmācība (mazliet naturālā apmācība). Klasiski apmācītie zirgi. Tie lieliski zināja cilvēka telpu un savu vietu, neviens, izņemot temperamentīgākos ērzeļus nebija mēģinājis ielīst manā telpā. Par otra staļļa apmācību (neapmācību) to gluži nevarētu teikt. Divgadniekiem bija viena alga,cilvēks priekšā vai tukša vieta. Jā, man pārgāja pāri. Divgadnieks. Runājot par neapmācību ar naturālās apmācības ievirzienu, jāsaka, ka zirgs ir jāaudzina. Nevar paplivināt ar pātagu un cerēt, ka viņš atkāpsies. Ja viņš nekad ar to pātagu nav dabūjis.
Ko esmu iemācījusies šī “ceļojuma” laikā?
- Nepietiek pabakstīt zirga acu priekšā ar pātagu un cerēt, ka viņš sapratīs, ka jāatkāpjas. Lai zirgs bītos pātagas, respektētu sitienu un ievērotu cilvēka vēlmes, jāierāda, ka pātaga var nodarīt arī pāri.
- Ir stulbi uzturēt, barot, kopt un audzēt zirgus, ja pie tiem saimnieks atnāk divas reizes nedēļā (labākajā gadījumā), neko tiem nemāca un neko no viņiem neprasa.
- Ir lieliski, kad pagalmā aiz loga ganās zirgi. Vislabāk, ja tas ir savējais. :) Uz to arī tiekšos.
Uz tikšanos! Samo gaida pārmaiņas.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru