Zināms, mans suns ir ekstrēmists. Pavisam nesen tas apliecinājās atkal. Viņš pienāca pie elektriskā gana, pacēlās uz pakaļkājām un paskatījās uz šņori. Varētu pagaršot! Pavēra muti un pieskārās šņorei. Smilkstiens bija lielāks kā visās pārējās reizēs kopā ņemti. Momentā nesās uz mājām, pus ceļu līdz ēkai, smilkstot, kā nopērts. Saucu, man klāt nenāca. Viņam tiešām ir tā apziņa iesēdusies, ka es esmu pie vainas? Jā, es vienmēr esmu blakus, kad viņš noraujās ar elektrību, vienmēr viņš skatās uz mani ar pārmetumu pilnu un vilšanās pilnu skatienu.
Aizskrēja līdz mājas ārdurvīm, apsēdās un caur smilkstiem rēja, lai ielaiž viņu iekšā. Saucu, saucu, ilgi nenāca. Pēc laika tikai atnāca. Un tad baidījās aplokam tuvoties. Varbūt būs sapratis, ka zirga teritorijā nevajag līst?
Es vairs nekad nebučošu Ranguli!!! Viņš ēd zirga mēslu bumbiņas. Citreiz viņš stāv zirgam no pakaļpuses un, liekas, to tik vien gaida, kad lielais brālis pakakās. (Facepalm)
Skaidrāk par skaidru - pie ēdiena bļodas draugu nav. Mans suns nav izņēmums. Jau iepriekš tika stāstīs par uzrūkšanu Džerim vai kaķim, vai ēšanas gonkām kopā ar Karo. Šoreiz pastāstīšu vēl kaut ko citu.
Zināms, ir smagi noskatīties, kā kāds apēd tavu pārtiku (pat ja tava pārtika visu dienu stāvējusi tev pie purna un visu dienu neesi vēlējies to ēst). Sunim tā bija. Stāv makaroni ar maltās gaļas mērci. Stāv. Stāv. Stāv. Oma izlika ārā, sak kaķis paēdīs. Rangum tikai vajadzēja redzēt, kā viņa makaroniem kāds pieskaras, lai atjēgtos un pilnām mutēm censtos sakļaut visus tos pašus nelaimīgos makaronus pirmais. Un tā nebija arī ar makaroniem. :D Zirgam devām bieti. Viņš to ēda gariem zobiem, jo, liekas, nekad iepriekš bieti vēl nebija garšojis. Un sunim tikai vajadzēja redzēt, ka kāds ēd kaut ko, ko viņš neēd! Piesteidzās pie nolūzušajām biežu drupatām, uzlasīja un visas apēda, skrapstot vien. Rangulis ir smieklīgs - man liekas tikai tā iemesla dēļ, lai kādam kaut kas netiktu, viņš varētu mainīt orientāciju un kļūt par veģetārieti. Un visu apēst pirmais. :D
Rango nopeldējās. Jā, iekrita kā akmens dīķī no laipas un tad uzpeldēja un izpeldēja krastā. Slapjš kā žurka. Un vai ziniet, kas bija par iemeslu šim kritienam? Viņa tizlums un apziņa, ka atkal vajag apēst visu pirmajam. Makšķerēju zivis, tieši tajā vienu biju noķērusi un metu krastā kaķim. Suns tak nespēja pieļaut tādu netaisnību. Ka griezās uz tās laipas, ka nesadalīja ar mani laipu... Eh, jāiet fēnot mans tizliņš.
Es vairs nekad nebučošu Ranguli!!! Viņš ēd zirga mēslu bumbiņas. Citreiz viņš stāv zirgam no pakaļpuses un, liekas, to tik vien gaida, kad lielais brālis pakakās. (Facepalm)
Skaidrāk par skaidru - pie ēdiena bļodas draugu nav. Mans suns nav izņēmums. Jau iepriekš tika stāstīs par uzrūkšanu Džerim vai kaķim, vai ēšanas gonkām kopā ar Karo. Šoreiz pastāstīšu vēl kaut ko citu.
Zināms, ir smagi noskatīties, kā kāds apēd tavu pārtiku (pat ja tava pārtika visu dienu stāvējusi tev pie purna un visu dienu neesi vēlējies to ēst). Sunim tā bija. Stāv makaroni ar maltās gaļas mērci. Stāv. Stāv. Stāv. Oma izlika ārā, sak kaķis paēdīs. Rangum tikai vajadzēja redzēt, kā viņa makaroniem kāds pieskaras, lai atjēgtos un pilnām mutēm censtos sakļaut visus tos pašus nelaimīgos makaronus pirmais. Un tā nebija arī ar makaroniem. :D Zirgam devām bieti. Viņš to ēda gariem zobiem, jo, liekas, nekad iepriekš bieti vēl nebija garšojis. Un sunim tikai vajadzēja redzēt, ka kāds ēd kaut ko, ko viņš neēd! Piesteidzās pie nolūzušajām biežu drupatām, uzlasīja un visas apēda, skrapstot vien. Rangulis ir smieklīgs - man liekas tikai tā iemesla dēļ, lai kādam kaut kas netiktu, viņš varētu mainīt orientāciju un kļūt par veģetārieti. Un visu apēst pirmais. :D
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru