otrdiena, 2014. gada 15. aprīlis

Auksts nags zirgam un aukstās kājas man

Zināms, tagad dzīvojot ar Samo vienatnē, bez pārējiem zirgiem un bez pārējiem zirdziniekiem (varu tikai kādam piezvanīt vai sameklēt draugos), man daudz lielāka uzmanība jāvērš uz iespējamajām veselības problēmām, kuras Samo varētu noķert. Vienu dienu pēc treniņa sasvīdušais ķermenis jau lika aizdomāties, kā operatīvi reaģēt  un par to, vai nepieciešama sega. Un, ja jā, tad kāda? Šo jautājumu noskaidroju...
Un liktens man ir vēlīgs – te nākamā problēma. Tieši tagad, kad esmu lasījusi  par nagu karsoņiem. Vienu dienu pirms treniņa, tīrīdama zirga nagus, pamanīju, ka visi nagi ir silti, bet viens vēss. Panika. Nagu karsonis tas nevarētu būt. Naga atdzišana? No kā? Par ko? Kāpēc? Zvanu savai draudzenei, topošajai vetārstei. Sūdīgās zonas dēļ nekāda dižā papļāpāšana neizdodas. Zirga nags auksts, manas kājas uztraukumā metas aukstas. Meklēju info netā. Nekā nav. Rokos bildēs. Vai tiešām nekad nevienam zirgam nav bijis auksts nags? Man palīdzēja draugiem.lv zirdzinieki domubiedros – nags var būt auksts, ja zirgs atradies ēnā (kāds loģisks izskaidrojums). Ja nags regulāri auksts, tad iespējams domāt par neapasiņošanu, kas savukārt saistāma ar nepareizi nogrieztiem nagiem...  
Un pēc treniņa visi zirga nagi, liekas, bija vienlīdz silti. 
Fū. kāda atvieglojuma nopūta. Šoreiz šī bija viltus trauksme. Bet, jā, tas tikai atkal apliecināja faktu, ka tikai es esmu atbildīga par savu zirgu. Vajag rīkoties redzīgi, ieklausīties savā-savā zirgā un jau laikus pamanīt lietas, kas nav tādas, kā parasti.

Mūsu izaugsme

(Iemaukti ar polsterējumu. Veikalā teica, ka vieni no
pupulārākajiem. Lai nu kā, neiesaku pirkt šādus
jaunzirgam, kurš tikai mācās apgūt iemauktu mācību.
Ir  smagi uzlikt, traucē polsterējums. Visu laiku liekas,
ka kaut kas nav lāgā. )
Pieturoties pie mūsu grandiozā treniņu plāna kordā un joprojām piekopjot arī daudz ko jaunu – garās pastaigas interesantajās vietās, kāpšanu kalnā-lejā, interesantu vietu/lietu aplūkošanu, esam novērojuši izaugsmi.
  • Pirmkārt: esam novērsuši kordā strādāšanas problēmas. Zirgs riņķo, kad es stāvu (man vairs nav jābizo lielākā vai mazākā aplī nopakaļus), lieliski ievēro ātrumu maiņas uz balsi. Ātrumu maiņu ievērošana ar pātagas palīdzību gan mazliet vēl streiko. Lēkšus vēl nesākam mācīties, taču domāju, ka drīz varētu sākt atkārtot. 
  • Otrkārt: liekam iemauktus. Sākumā gāja patiešām traki – zirgs regulāri no rokām rāva laukā galvu un atkāpās. Bet regulāru iemauktu likšanas treniņu rezultātā – nu jau šī darbība kļuvusi normāla. Raušanas nav, atkāpšanās nav. Arī mierīgāk tiek uztverta trenze. (Pašreiz pie iemauktiem neko gan nestiprinu, neko nedaru. Zirgs nav sajutis kordošanu iemauktos, vešanu aiz iemauktiem....)
  • Treškārt: zirgs ir redzējis ļoti daudzas lietas pirmo reizi mūžā. Es pat nevaru visas uzskaitīt. Tikai domāju, ka tas ļooooooti viņam palīdzēs, dodoties ar mani garajās izjādēs un neizbīstoties no nekam neinteresantiem niekiem. :D


(Otrā reize zirga mugurā. Pirmā fotogrāfiski fiksētā reize. Samo neko neteica.
Tikai zem mana svara ieliecās gan tā it kā es veselu tonnu svērtu. Vai tas ir
normāli?)

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru