Ziemas prieki un pirmais ledus laukos pie vecākiem

Laukos sniega ir vairāk. Daudz, daudz vairāk. Ja pilsētā viss ir melns un pelēks, un netīrs, tad laukos zemi klāj sniegs. Visur. Un Rodžam sniegs patīk. Viņam patīk skriet pa to, ēst to, viņam patīk ruhņīt sniegu un meklēt apslēptas mantas tajā.

Šoreiz aizbraucot uz laukiem, Roža pirmo reizi sastapās arī ar ledu. Ledu lielā vairumā, nevis kā pilsētā – pa peļķītei, pa peļķītei vien, bet daudz, daudz ledus – uz dīķa. (Un, jā, tas ir pietiekami biezs, lai noturētu manu svaru, lai noturētu Daumanta svaru, lai izturētu slidu rievas un āliņģa izsišanu. Man likās biezums ir vairāk par desmit cm.) Lai nu kā, mēs ar māsu slidojām, un Rodža pirmo reizi satikās ar slidām. Tā kā ledu klāja sniega kārta, kājas tam īpaši daudz neslīdēja, un suns varēja dzīties pakaļ slidotājiem. Vispār suns diezgan apzinīgi un lielā attālumā dzinās pakaļ. Tikai, liekas, pāris reizes izskrēja man priekšā, un es vienu reizi šo paņēmu uz rokām un slidojot uztaisīju Gulbīša ezeru. Vienu reizi suns tik strauji izmetās man priekšā, ka man, lai šim nenovālētu kādu nagu, nācās krist pretējā virzienā. Apsist kāju un pēcpusi. Un suni saglabāt vienā veselumā.

Vēl Rodža pirmo reizi satikās arī ar āliņģi. Es slidoju, paņēmu līkumu, šis dzinās pakaļ un pa taisno tieši uz āliņģi. Tas bija fenomenāli, kas notika tālāk. Suns pilnā jaudā nesās uz priekšu, kad pamanīja priekšā ko citādāku, bez bremzēšanas un trajektorijas maiņas palēcās. Tā kā āliņģis bija plats (kādu metru), suns taisīja platu palēcienu kā antilope. Un gandrīz tika pāri. Ar pēcpusi ierāva iekšā, taču izvilka sevi laukā un tā, it kā nekas neparedzēts nebūtu noticis un viss joprojām ietu pēc plāna, turpināja skriešanu.

Mani izbrīna pāris jautājumi šī sakarā:

1) Kā suns, nepazīdams āliņģi, ūdeni un nezinādams, ka no tā jābaidās, zināja, ka ir jālec tam pāri?

2) Kas darījās suņa galvā, kad viņš ar dupsi iebrauca ūdenī un ar priekškājām sevi vilka laukā? Vai viņš apzinājās, ka var iekrist viss? Vai viņš domāja, ka var noslīkt, nomirt?

Viņš pat nebija īsti mitrs. Rodža apmatojums ir tik maziņš un ass. Un, ja viņš kustās, tad nesalst. Noskrēja visu laiku un līdz tikšanai mājās jau bija izkaltis.

Šodien Rodža izjuta ledus sniegto kaifu vēl pilnīgāk. Tad kad skrēja un norāva uz pēcpuses, apskrāpēdams savus pūkainos nektarīnus. Un tad, kad no kalna mezdamies lejup, nepamanīja priekšā atrodamo izsisto ledus gabalu un ar galvu ieplēsa tieši tajā iekšā.

Bet viņam ledus patīk. Skriet pakaļ slidotājiem viņam patīk. Dzīties pakaļ aizmestajiem ledus gabaliņiem viņam patīk. Un man liekas, ka viņam patīk lēkt arī pāri āliņģiem. Viņam tomēr ir ļoti laba fiziskā forma.