Slēpnis #3

Lai arī pēdējās dienās laukā, aiz loga, ir pamatīgs sals, mūsu vēlme slēpņot netika noslāpēta. Mūsu trešais slēpnis bija Božu ūdenskrātuve, netālu no Jaunmārupes, un mūsu komanda – es, Rihards, Linda, Ainārs un, protams, Baltais sunītis. Lai arī bija rakstīts, ka vasarā šo slēpni atrast ir jo īpaši interesanti, jo iespējams, ne tikai peldēt, plostot, bet pie reizes arī pabarot dēles un uz kāda zara uzšķērst kādu pirkstu, arī mūsu ceļojums izvērtās diezgan interesants.

Tā kā ir ziema, vienīgais ar ko bijām rēķinājušies – daudz, neapmierinātu, nosalušu bļitkotāju un kāds nomaldījies amatieru hokeists, bet še tev – ledus pilns, kā nosēts, ar automašīnām, drifteriem un amatieru līmeņa sacensībām. Nopietni? Nopietni! Un kad tā gūzma slidinoties nesās pa priekšu, palika bail. Viens aiz otra, viens par otru lielākus mezglus mezdami. Tādi jau ceļu nedos pieciem izmisušajiem, kuriem jātiek uz ezera vidu - kādu mazu, nožēlojama izmēra saliņu. Kur nu... 

Tikuši līdz ezera vidum un sapratuši, ka uz nepieciešamo salu netiksim, vilkāmies atpakaļ. Ko tur, dzīvība taču daudz vērtīgāka par kaut kādu smirdīgu slēpni! Sēdāmies auto un braucām ezeram apkārt, lai salai varētu pieiet no otras puses un slēpni tomēr paņemt.Kā vienmēr pievīla tehnika. GPS rādīja vietas, kuras vispār nebija piedāvātas un meta mūs no vienas salas uz citu. Galu galā nokļuvām pussalā. Izstaigājām pauguru krustu šķērsu un tikai pēc tam apjēdzām, ka šī tiešām nav meklētā vieta. Bijām nosaluši, manāmi īgni un piekusuši. Sākām aptvert, ka vajadzēja tomēr termosu ar maizītēm vai kādu našķi.

Suns dzesēja pilns apmierinājuma – beidzot bez siksniņas un robežām -, bet mēs jau bijām manāmi nosaluši, īgni un piekusuši.

(Niedres cilvēka augumā un augstākas. Suns viņās pazuda,
mēs jutāmies kā Kristofori Kolumbi, atklājot jaunas zemes)

(Tizlais sunīts. Uzskrēja niedrei :D)

(Bebra nedarbi)

(Mūsu guvums) 

Slēpni atradām, to izdarīja pārinieks, pirmo reizi mūžā piedalīdamies slēpņošanas spēlē. 

Mūsu lieliskajā komandā meklēšanas spēlē piedalījās: 

(Es ar Balto sunīti. Jā, jā, ar burvju nūjiņu lieku
puikam lekt :D)

(Rihards)

(Mana māsa Linda un draugs Ainārs (Koška))