Raibais suns

Es Rihardu pazinu kā raibu suni, Rihards pazina mani kā raibu suni. Es pazinu Rango kā raibu suni un tagad sāku pazīt Rodi kā raibu suni. Nē, šī metafora ir nevietā – Rodža ir raibs jau pats par sevi. Mans raibais suns. He, he, he.

Rodim ir skeleti skapī, viņa mazajā, melnajā galviņā ir melnas, noziedzīgi melnas domas:

1. Viņš ir smacinātājs. Un dara to ļoti glūnīgi. Reiz gulējām abi gultā, tā, ka viņa dupsis atradās tuvāk manai sejai. Nenojauzdama neko ļaunu, skatījos televīziju, līdz izdzirdu mazu sprādzienu. Tādu kā purkšķi. Mans mazais purkšķinātājs, pasmējos. Un tad nāca tā – smaka. Tik kodīga, ka acis ēda laukā. Un, rādās, ne tikai man, bet arī Rodžam, jo pēc mirkļa redzēju suni uzliekam ķepiņas uz purna. Gudrinieks, visu piesmirdināja un tagad, redz, pašam nāsis bez maz vai ciet jābultē. Pfff.
2. Rodis grib nolaizīt visu. Ar savu mazo, pēc suņiem paredzētajiem konserviem smirdošo mēli. Un rīta elpu. Un vakara elpu. Vienu dienu lēni modāmies. Nebija jāsteidzās. Sakustējos, atvēru acis. Redzu, suns kā krievu partizāns jau pamodies un nometies guļus, skatās uz mani ar glūnīgi smaidiņu un luncina mēli. Mirkli paskatās, paskatās un zogas klāt. Lien. Uz vēdera. Kā zaglis, kā bēglis, kā noziedznieks. Un laiza gaisu kā draudēdams – še, mamm, paskaties, es jau lienu klāt, tūlīt nolaizīšu tavu seju! Un pielien uz vēdera, un laiza kā simt gadus nebūtu mani saticis, sasveicinājies un nolaizījis.
3. Rodis - lambadas dejotājs. Jā, jūs, dārgie lasītāji, pareizi sapratāt – šis suns ir vēl “dancāt gribošāks” par visiem suņiem, kurus jebkad esmu satikusi. Patiesībā, man liekas, ka viņš ar savu lambadas talantu cauri sit arī veiklos drandelniekus zaķīšus. :D Un viņam nepietiek ar parasto FU komandu. Viņam vajag vai nu dusmīgu, dusmīgu bļāvienu vai kodienu. Esmu sākusi praktizēt suņa košanu, nevis sišanu (āāaah, tas skanēja tik draudīgi – pēršanu).
4. Mazais dusmu pūķis. Nē, lielais dusmu pūķis! Viņš dusmojas, kad viņam lien pie dupša vai pakaļkājām. Dusmojas, atņirdz zobus un rūc. Ja aizticējs nesaprot, viņš sāk arī kost. Kas tā par zelta āderi, ka sunim nepatīk, ka tur lien? Uz mani dusmojas mazāk. Citreiz vispār ne cik. Uz pārējiem gan...