pirmdiena, 2016. gada 8. augusts

Laimīgās vistas, olu bizness un dumpis

Man ir vistas. Sen jau bija. Tikai daudzums ir mainīgs. No sākuma bija vienpadsmit vistas un gailis, taču tagad skaits, liekas, ir dubultojies. Mēs ar vīru esam mazie Napoleoni – visu vajag vairāk, labāk, smukāk... Un, ja tepat, pie pleca, ir leišu tirgus, kur var sapirkt visu sākot no mūdžiem – trušiem, vistām, pīlēm – beidzot ar gatavajiem pārtikas produktiem un hlamiņiem no aizgājušajiem gadsimtiem, tad pretoties kārdinājumam palielināt saimniecību ir teju neiespējami.
Pirmās padsmit vistas un gailis bija dāvana. No omas. Tiesa, labs laiks pagāja līdz vistas sāka dēt, taču tad, kad tas notika, olas sāka ripot aumaļām. Runā jau, ka cilvēkam dienā nevajadzētu apēst vairāk par divām olām, taču toreiz mēs neskaitījām – olas vārītās no rīta, kartupeļu sacepums ar malto gaļu un olu pusdienās, kūka no olām launagā un vakariņās vēl omlete. Es nezinu, cik daudz olu mēs tajā laikā apēdām, un es nezinu, cik ilgs laiks būtu bijis nepieciešams, lai mēs no olbaltumvielu pārdozēšanas noliktu karoti, taču tad vīrs joka pēc olas piedāvāja arī kolēģiem darbā. Uzradās pieprasījums, pirmie klienti un, kā es saku, aizgāja mūsu olu bizness. Un tad, kad mēs sākām tirgot, paši vairs olas nedabūjām ne paostīt. Smejies vai raudi – pilna kūts vistu, a olas ēšanai nevienas.
Apzinoties, ka, tirgojot olas, vistas varētu atpelnīt savu dzīvošanu, aizdomājāmies par ganāmpulka papildināšanu.  Nu neko – jābrauc uz leišiem un jāpērk papildu. Vīrs aizbrauca un atveda desmit vistas – piecas baltas un piecas melnas. Es nespēju vien nobrīnīties, jo baltās bija kā no debesīm nolaidušies brīnumi. Tiesa gan, vecās vistas viņas tā neuztvēra un pie katra nieka knāba. Jauniņās izjauca bara hierarhiju un, atkal - smejies vai raudi, olas pazuda pavisam. Dumpis. Vistu dumpis! Un tieši tad, kad olu bizness bija gājis uz urrā! Olas kā valsī – viens, div', trīs, viens, div', trīs. Un bizness tutū. Grrr.
Nedēļu viņas valsēja. Nedēļu!!! Vistu dumpis.
Nu neko – nebūs olu, būs gaļa! Tā arī aizgāju pie viņām un pateicu.
Nākamajā dienā četras olas. Jebkas ir labāks par valša – viens, div', trīs, viens, div', trīs.

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru