Zirga
gulšanās uz pasūtījuma? Skan lieliski.
Tā kā
esmu apņēmusies tagad (kamēr ar zirgu neko pavisam nopietnu darīt
vēl nedrīkst) iemācīties pamatus un stiprināt mūsu attiecības,
un uzticību vienam pret otru, tad man ir nospraust mērķis –
iemācīt zirgam nogulties. Normālajā zirga apmācībā bez šī
var iztikt, bet, tā kā mēs neesam normāla sportistu komanda un
zirgu audzēju mīļumam, tad būs gulšanās.
Kā
iemācīt zirgu gulties, kad tam paprasa?
Kā jau
minēju, vienmēr, kad, ejot uz ganībām pakaļ Samoram, man ir
aizdomas, ka zirgs atrodas guļus stāvoklī, dodos pārliecināties.
Ir labs veids, kas palīdz apgūt gulšanās pamatus – notvert
mirkli, kad zirgs guļ, pieiet pie viņa, uzslavēt un pacienāt. Tam
gan ir dzirdētas arī sliktas atsauksmes, jo, piemēram, zirgs var
iemācīties šādi diedelēt saldumus. Ā, es guļu, tagad dod man
našķi! Taču domāju, ka mums ar Samo tas nedraud.
Vienā no
pirmajām reizēm es viņu ganībās šādi noķēru. Gāju, un viņš
gulēja. To redzēdama, paātrināju soli, cenzdamās pie zirga
nokļūt pēc iespējas klusāk un ātrāk. Protams, viņš dzirdēja,
pamodās un piecēlās.
Vēlāk,
kad mūsu attiecības mazliet vairāk nostiprinājās un mēs
sapratām kādi vēži ziemo otra kulītēs, zirgs vairs necēlās –
ja gāju no rīta un zirgs gulēja, viņš mani sagaidīja guļus. Es
viņu paslavēju, iedevu našķi un samīlēju. Atceros, ka pirmajās
reizēs gan viņam bija bail, ka es tur tāda lielāka un augstāka
par viņu, stāvēju blakus, taču viņš neuztraucās un nepanikoja
tik daudz, lai celtos.
Un tad es
sāku saprast, kā būtu, ja es viņu mēģinātu noguldīt pati?
Zinu, ir
dzirdēti visādi briesmīgi šausmu stāsti, ka var sasiet zirga
kājas, ka velkot kordu, tās viņu vilks pie zemes, un zirgam, lai
nenokristu, nekas cits neatliks kā vienkārši nogulties. Taču nē!
Es neesmu tāds briesmonis, lai ar varu noliktu 400 kg uz lāpstiņām!
Mēs varam maigāk.
Un te
sākās mans zirga gulšanās apmācības posms. Zirgu cenšos noguldīt tikai tad, kad tā locekļi - kakls un kājas - ir izstaipīti!
(Zirgs izrāvis savu kāju no manām rokām. Un tagad sākas cīņa ar vējdzirnavām. Nākamajā bildē tas ir redzams jo īpaši labi.) |
(Zirgs ir iespītējies. Ja cilvēkam ir stabilā sānu guļa, no kuras to izkustināt jo īpaši smagi, tad zirgam šo varētu nosaukt par stabilo sānu stāju :D ) |
Visas
vasaras garumā, neregulāri mācoties nogulšanos, zirgu pašrocīgi
noguldīju vienu reizi. Tas bija jau uz rudens pusi, ja nemaldos,
kāds ļoti agrs septembra sākums. Lai nu kā, tas notika
pateicoties manai lielajai centībai un tam, ka zirgam jau lielākā
vai mazākā mērā bija noriebies, ka es šo katru treniņu gāžu!
:D Viņš nogūlās, es viņu piespiedu pie zemes, mīļoju, glāstīju
un cienāju našķiem.
Lai Jums
veicas! Mīliet sevi un savu Zirgu!
Viss šeit
rakstītais ir no manas personīgas pieredzes attiecībā ar zirgiem
un to apmācību. Mana personīgā pieredze ir radusies, pieļaujot
kļūdas, meklējot informāciju pie cilvēkiem, grāmatās un
internetā. Atradusi informāciju, esmu to ķidājusi un spiedusi,
kas man un manam zirgam ir vispiemērotākais un vislabākais.
Neuzņemiet šo kā simtprocentīgu patiesību, jo labi zināms, kas
vienam palīdz, otram var nepalīdzēt! Esmu ar mieru uzklausīt
kritiku, atsauksmes un komentārus raksta sakarā, kā arī
ielaisties veselīgā diskusijā ar mērķi mani, Jūs un pārējos
šā bloga lasītājus izveidot par labākiem un gudrākiem
cilvēkiem.
Diemžēl izskatās, ka šajā gadījumā iemācīt zirgu apgulties ir cilvēka ambīcijas un ego mērķis. Šai metodei ir maz sakara ar zirga psiholoģijas izprašanu un tā saukto naturālo apmācību.
AtbildētDzēstVēl es gribētu piebilst, ka zirgi nespītējas. Viņi vienkārši nesaprot ko cilvēks no viņiem prasa un tā ir cilvēka un viņa rīcības problēma. Neesmu satikusi nevienu spītīgu zirgu, tikai cilvēkus, kuri spītīgi nevēlas pamēģināt citus ceļus, runājot vienu un to pašu arvien skaļāk un skaļāk, nesaprotot, ka sāls ir nevis runāt skaļāk, bet savādāk.
Ir gan tā mana ambīcija, tāpat kā visas pārējās prasmes, kuras vēlos viņam iemācīt. Un es netēmēju nedz uz naturālo apmācību, nedz klasisko. Šī būs iesācēja apmācība savam zirgam - no visa pa druskai. :D
DzēstGulšanos viņam gribēju iemācīt un šis ir tikai sākuma posms. Kā jau rakstīju, esmu viņu noguldījusi vienu reizi un, tā kā tagad ir ziema, šo vingrojumu lāgā nepiekopju. Turpināsim, kad iestāsies siltāks laiks.
Paldies par viedokli, iespējams, Jums no Jūsu pieredzes ir kas sakāms gulšanās sakarā. Kā iemācīt? ķo darīt? kā? Esmu atvērta Jūsu viedoklim, un tad, iespējams, centīšos ar savu zirgu runāt citādā veidā! :)
diemžēl par guldīšanu nevarēšu dalīties personīgā pieredzē, jo, lai arī ar savu zirgu esmu kopā jau trīs gadus, neuzskatu, ka esam gatavi šai lietai. uzskatu, ka to nav godīgi prasīt, bez noteikta savstarpējas cieņas un uzticības līmeņa sasniegšanas. Tad tas ir vienkārši iemācīts triks, nevis apliecinājums patiesām un dziļām attiecībām starp cilvēku un zirgu.
DzēstJebkurā gadījumā, paldies par viedokli.
Dzēst