Cilvēks un Dzīvnieks: Ceļojums uz mūsu pirmajiem diviem slēpņiem

Vai zini, ka pasaule ir pilna ar apslēptām mantām? Un šī apslēptā manta ir visur. Pat netālu no Jaunmārupes, kur pašreiz dzīvojam. Varētu pameklēt? Domāts, darīts. Mēs abi ar Rihardu sakravājāmies, kā vienmēr pārbaudījām velosipēdu ripukos gaisa ietilpību un melnajā metāla groziņā iestūķējām Rangu.

Mūsu pirmais pieturpunkts bija Melnais ezers. Lai tiktu uz turieni, nācās pārkāpt likumu, jo vienīgajam uz turieni vedošajam zemes ceļam bija uzlikta privātīpašuma zīme ar paziņojumu par bargu sodu visiem pārkāpējiem. Ja nebūtu bijis Riharda, es, zīmi ieraudzīdama, laistu ļekas pa gaisu, bet viņš pierunāja – kas tad? Un kā ceļam, cauri braucot, vispār kādas var uzlikt privātīpašuma zīmi?

Ceļu turpinājām un veiksmīgi nokļuvām Melnā ezera purvā. Protams, ja mēs nebūtu bijuši tik acīgi, noteikti patriektu garām, jo viss bija ieaudzis džungļos un purvu no zemes ceļa šķīra dziļš grāvis un šaubīga izskata laipa. Suns, protams, pārgāja pāri pirmais. Un, protams, pirms uzkāpa uz laipas un tika otrā krastā, arī izpeldējās.

Izlasīdami norādes, kā uzvesties šī dabas parka teritorijā, un Melnā ezera purva vēsturi, sākām meklēt slēpni. Tā kā tas bija mūsu pirmais slēpnis, ātri neatradām, taču sūdzēties par pārāk lielu sarežgītības pakāpi, arī nedrīkstam. Un, lielāks guvums par parakstīšanos slēpņa blociņā tomēr bija iespēja redzēt šo skaisto vietu un purvu. :)

(Es pieņemu, ka šis ir tas Melnais ezers. Un mūsu sunim,
protams, vajag peldēt. Kur gan bez tā?)

Mūsu otrais pieturpunkts bija mūsu iecienītais dīķis-ezers. Tā kā bijām diezgan nosvīduši un mazliet piekusuši, domājām, ka atveldzēšanās un ērču noskalošana mums lieliski palīdzēs. Nopeldējāmies, uzēdām un ceļu turpinājām.

(Viens no mūsu neceļiem, groziņā redzams piekusušais, acis
aizvērušais suns)

Trešais pieturpunkts bija slēpnis, kas tika nodēvēts par Mārupes upītes iztekas punktu. Skanēja daudzsološi un piedzīvojumus rosinoši. Protams, tāds izvērtās arī ceļojums – iesākumā pa šaubīga izskata zemes celiņu, kura laikā suns kratījās metāla groziņā, jo visapkārt bija cilvēki. Pēc tam, kad zemes ceļu nomainīja pļavā izdangātas un traktoru izbrauktas rises, pa tādiem ceļiem. Un tur, protams, Rangs skrēja pats. Pa šādu bezceļu mīties bija smagi, taču mēs nespējām iedomāties, ka būs vēl smagāk.

(Kūdras neceļš. Kūdra zem kājām, riteņiem...
visapkārt kūdra vien...)

Proti, pavisam drīz mēz iebraucām purva teritorijā un zem mūsu ripuļiem palika sausa, sausa kūdra, koku zari, bedres un uzkalniņi. Un tas bija vēl smagāk – klusi gan nopriecājāmies, ka pēdējās dienās nebija lijis, jo, ja šeit būtu slapjš, tad nekāda pāri tikšana vis nesanāktu.

(Suns arī jāpadzirda ar Mangalīti....)

Pēc kartes skatoties, slēpnim bija jāatrodas vienā mazā purviņā. Piekusuši, nominušies tikām līdz purvam, taču šeit mūs pievīla tehnika – Riharda telefons restartējās, un, nākamo reizi slēdzot iekšā, GPS neieslēdzās. Tas mums lielā mērā atņēma cerības slēpni atrast, jo paskaidrojums “lielākā no divām priedēm” izrādījās pārāk neadekvāts – purvā visas priedes, lielākoties, bija tikai pa divām. Izstaigājām krustu šķērsu, no sākuma suni turēdami rokās, jo baidījāmies, ka kāda čūska mazo šmurguli nesakož, pēc tam palaizdami vaļā. Skatījāmies koku zaros, zem zemes, saknēs un šķirbās – nekā!

Mums par nelaimi, arī laika apstākļi strauji pasliktinājās. Pamales palika tumši zilas, un tālumā bija saklausāmi pērkons dārdieni. Jau baidīdamies, ka ne tikai salīsim, bet salīs arī mūsu tehnika un pasakainie kūdras rakumi ceļa vietā, lecām virsū mūsu dzelzs rumakiem un devāmies mājās.

Par ceļojumu kopumā: jāsaka, ka, lai arī viens slēpnis netika atrasts, ceļojums tomēr izdevās. Galvenais jau nebija tas guvums. Domāju, ka ceļojuma laikā mēs redzējām daudz foršas vietas, kuras nekad dzīvē citādā veidā nebūtu redzējuši. Bez tam mēs lieliski atpūtāmies – lai arī mājās atbraucām piekusuši, mēs bijām labi izsportojušies, visu dienu pavadījuši svaigā gaisā un kustībā. Kas var būt labāks? Rēķinājām, ka kopumā nobraucām kādus 30 km, kādus 20 km no šī ceļa suns skrēja ar kājām!!!