piektdiena, 2013. gada 8. novembris

(8. daļa)

Šodien parunāsim par pieaugušo tēmām

Tā kā sen neko neesmu rakstījusi par attiecībām ar suni, tad nu ir pienācis laiks ko publicēt. Ja būtu opcija, uzliktu 16+, jo tēmas, par kurām grasos rakstīt, domātas pieaugušo ausīm. (Jo mūsu suns jau liels – gadu ar kapeikām vecs).

(Suns pieķerts, skatoties pieaugušajiem suņiem domātās filmas :D )
Mūsu suns, kā jau mēs arī abi ar Rihardu, ir kodējs. Alus ir viņa mīļākais alkoholiskais dzēriens. Viņš to pagaršo vienmēr, kad mēs dzeram, vienmēr, kad viņš aizbrauc uz laukiem. Viņš ir vieglo alkoholisko dzērienu cienītājs. Bija. Līdz noprovēja šņabi. Un, kad viņš pirmo reizi iemērca mēli šņabja asajā dzirā, viņš burtiski saviebās, noskurinājās un riebumā nezināja, kur likties. Kopš tās reizes viņš dzer tikai no saviem trauciņiem. Ūdeni.

(Rangulis pēc pastaigas un rotaļām ar savu draudzeni. Melns kā velns, pa zemēm izvazāts...
Mums par atvieglojumu un viņam par laimi - mazgāšanās nav nekas briesmīgs. Vannā stāv
paklausīgs kā jērs, gaidīdams, kad ar siltu ūdeni un mīkstām ziepēm izmazgās viņa katra ka-
žoka kroku. Ideāls suns mazgāšanās jautājumos)
Man dažreiz liekas, ka mūsu sunītim ir nožēlojama dzīve. Viņš visu dienu sēž dzīvoklī. Kad mūsu nav, sevi izklaidē, taisot bardaku, un, kad ir ar mums, guļ vai spēlējas savā nodabā. Tātad, man liekas, ka viņam ir nožēlojama dzīve un ka es viņam varu sniegt tik maz no tā, ko viņš ir pelnījis. Lai mazinātu savus pašpārmetumus un nodrošinātu sunim kaut kādu jautrību, viņš tiek ņemts līdzi visur, uz mežu, piemēram, kad braucam sēņot, uz slēpņiem, arī tad, kad skrienam ar mūsu draudzeni/kucīti, es viņam ļauju visu – brist pār peļķēm, appētīt visu, kas interesē. Mājās tāpat puika ir jāmazgā, jo viņa draudzene ir vācu aitu sugas kuce, pāris desmit reižu lielāka par viņu pašu. 

(Suns vienā ballītē ar flamingo)
Manam puikam ir viena bumba. Divu vietā. Esmu vīlusies. Ja tā būtu šķirne un es jau laikus būtu viņu apčamdījusi, cenu varētu nosist pat par trešdaļu. Bet nu, jā, Rangs nav šķirnes suns. Un arī laikus es viņu neapčamdīju. Bet no otras puses – viena bumba viņu neglābs pavasarī, kad par sliktu uzvedību puika tiks sodīts ar kastrāciju.

Man šķiet, ka puiks grib sev būdu. Viņš regulāri ielien segas pārvalkā, paslēpjoties no visiem. Man jau nav slinkums kādu jauku būdiņu viņam uzmeistarot, taču es baidos, ka tad viņš ar mums vairs gultā nekad negulēs. Vai viņam vajadzētu uzmeistarot būdu?

Nesen noskatījos ļoti emocionālu un jauku filmu par suņiem. Iemet aci - The Secret Life of Dogs

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru