Izlaistais suns, satikšanās ar briesmoni un ceļojumi

Izlaistais suns un satikšanās ar briesmoni

Esmu ievērojusi, ka suns, baudot savvaļu laukos, ir pamatīgi izlaidies. Jā, ja ar suni ikdienā nedarbojas, nedodas pastaigās, kur to regulāri nesauc, neaizrāda un neapsauc, viņam aizmirstas, ka saimnieks ir respektējama un paklausāma būtne. Rodim arī ir mazliet piemirsies. Tagad sapratis, ka var skriet tālāk kā tikai līdz vārtiņu robežai, nu metas arī uz ceļa un skrien pakaļ mašīnām, kad kāda pabrauc garām. Neklausa mazais šmurgulis. Lai suni pārmācītu, sāku viņu siet pie mājas stūra. Prieki beidzās... Taču ziniet, dārgie lasītāji, nepagāja ne ilgs laiks, kad mazliet suni padresējot un sienot, viņu atkal ieliku rāmjos. Uz vasaras beigām Rodis atkal klausīja, tālāk par vārtiem skrēja tikai tad, kad devās kakāt, un nedz mašīnām, nedz cilvēkiem aiz vārtu robežas pakaļ neskrēja. Gudrs suns. Tiešām gudrs.

Šajā vasarā notika arī kas biedējošs. Kaut kas tāds, kas lika sastingt asinīm manās dzīslās un gandrīz aizsūtīja pie dieviem pirms laika. Darbojos pagalmā, dzirdēju suns ar kaut ko nodarbojās un pēkšņi iesmilkstējās. Nepievērsu īsti uzmanību, taču tad, kad pamanīju no pagalma zālēm izlokāmies čūsku, satraucos ne pa jokam. Suni sakoda čūska? Suni sakoda čūska! Ak dievs! Indīga? Neindīga? Velns viņu zina. Kad metos pie tārpa, lai viņam atmaksātu aci pret aci, zobu pret zobu, arī suns saēdās drosmīti un metās man palīgā. Tārpu piebeidzu un, lai arī beigās izrādījās, ka tas bija parastais zalktis (jo čūskas līdz šim neatšķīru), savu grēka darbu nenožēloju. Tādiem pa pagalmu, kur apgrozās cilvēki, bērni un lopi, nav jāložņā. Lai ložņā pa mežu. P.S. Šī bija Roda pirmā pieredze ar čūsku. Un jāsaka, ka nekāda veiksmīgā, jo tā vietā, lai viņš neatskatījies muktu, suns līda klāt, rēja un tuvināja atņirgtos zobus tārpam, vēlēdamies iekost. Šādi pat noteikti būs, kad ptu, ptu, ptu būs satikšanās ar indīgo čūsku. Un no citu cilvēku pieredzes zināms, ka tad rezultāts mēdz sanākt visai bēdīgs.

Mazie ceļojumi

Atlikušajā vasaras daļā bija divi nelieli ceļojumi, kuros piedalījās arī suns. Viens uz jūru, otrs uz dabas takām. Kā jau katra iziešana arī šīs bija gana interesantas, daudz iemācošas un daudz atklājošas. Pirmais ceļojums bija jūlija sākumā – spontānā ideja: brauciens uz jūru. Visu dienu darbojoties pa darīšanām Rīgā, suns tika atstāts villā un vakarā paņemts līdzi braukšanai. Tā kā ilgu laiku šaubījāmies – doties mājās vai ceļojumā uz jūru -, tikai tumšā naktī, maldīdamies un seno laiku GPR studēdami, nonācām galapunktā. Nekurienes vidū. Saklājām gultu mašīnā un, tā kā bija jau vēls, devāmies gulēt. Visi trijatā. Šī bija pirmā reize, kad suns gulēja mašīnā ar mums un jāsaka, ka bija interesanti. (Cilvēki, kam liekas neērti ceļot ar suni, lai šis jums ir kā stimuls – nekas neiespējams tas nav!) Suns arī bija pirmais, kas uzmodās, saulei austot, un pamodināja arī mūs. Rezultātā – īsi pēc pieciem jau bijām jūras malā un cepām desiņas brokastīm, bet suns gangsterēja apkārt, lēkāja pār zālēm un rakās smiltīs. Līdz priekšpusdienai laiks pagāja gausā dīkdienībā, interesantās sarunās un rotaļās ar Rožu. Kad devāmies staigāt pa krastu, pagājām garām guļammaisos guļošiem pārgājējiem, jāsaka, ka Rodis uzvedās teicami – klāt neskrēja un, klausīdams mūsu komandām, šurkulēja tikai ap mums. 

Šis ceļojums atkal un atkal pierādīja, ka kaut ko kopīgi darot, mēs labāk iepazīstam mūsu mazos brāļus, tie ne tikai atklājas mums vairāk, bet arī spēcīgi paspilgtina ikdienu.

Otrs ceļojums – uz dabas takām – sīkāk aprakstīts ceļojumu sadaļā. Visi mīļi aicināti ielūkoties tur!