Drosmīgs
zirgs – katra cilvēka sapnis

Kā
iemācīt nebaidīties apvidū:
![]() |
(Šāds izskatās nobijies zirgs... ja nu kāds vēl nezina... Un, nē, tas nav Samo) |
Pirmkārt,
ejiet ar savu zirgu visur. Staigājiet arvien tālāk un tālāk no
staļļa, ganībām, aplokiem un citām zināmajām teritorijām.
Vislabāk, ja variet iet kopā vēl ar kādu pieredzējušu cilvēku
un bezbailīgu zirgu. Tas nomierinās jūs abus.
Ja nav
iespējas doties ar citiem cilvēkiem un zirgiem, tad ir jādara tā,
kā darījām mēs. Ar zirgu jāiet pastaigās daudz un dikti, un
bieži, arvien tālāk un tālāk no staļļa. Jāvēro zirgs. Ja
redz zirgā bailes – saslietu kaklu, nemierīgu zviegšanu,
saspringtu skatienu – jāmierina un jāmēģina iet uz priekšu.
Nedrīkst iet pārāk tālu, un zirgam vienā reizē uzspiest pārāk
daudz. Ja tā notiks, zirgs sabīsies un metīsies bēgt. Ja tā
notiks un zirgs aizmuks – viss būs jāsāk no sākumā. Un
problemātiskāk.
Ir jāvēro
zirga uzvedība un jāraugās apkārt, vai kaut kur nenotiks kas
zirgaprāt bīstams.
Jaunzirgu
spēj sabiedēt pat meža malā nomesta plastmasas pudele, kāds
dīvaini izliecies koks vai, piemēram, automašīna. Pat, ja zirgs
savā mūžā ir redzējis daudzus auto un normālā vidē, ejot pa
ceļu, neveltī tiem ne mazāko uzmanību, automašīna, kas
novietota mežā, būs īsts pārbaudījums Jūsu zirgam. Tai lietai
taču nav jāatrodas mežā! Kāpēc viņa te ir?
Vēl
liela uzmanība jāveltī krūmāju pazarēs atrodamajiem putniem un
citiem dzīvniekiem, tie var strauji izšauties, nobiedējot zirgu un
liekot tam aizmukt. Vienmēr atcerieties, ka, ejot pastaigā ar
jaunzirgu nepazīstamās vietās (un arī pazīstamās vietās), ļoti
būtiski ir visu laiku uzturēt kontaktu ar zirgu! Nekad nedrīkst
palaist vaļīgāk pavadu vai atbrīvot to pavisam! Un visu laiku ir
jāsadala uzmanība starp zirgu un apkārt notiekošo. Visu laiku un
vienmēr, jāvēro, vai nenotiks kas neierasts.
Kad es
gāju pirmajās reizēs viena ar jaunzirgu mežā, es ar zirgu ļoti
skaļi runāju un pat dziedāju. Kāpēc? Lai apkārtnē atrodamie
putni un dzīvnieki, jau laikus mūs sadzirdētu un aizmuktu. Lai
nebūtu tā - klusums, klusums, un te pēkšņi – žviks no pazares
kāds lidonis vai stirna.
Otrkārt,
ejot pastaigās ar jaunzirgu, ļoti būtiski ir nebaidīties pašam.
Jūs nedrīkstat baidīties vai būt uztraucies par gaidāmo
pastaigu. Izjūtiet to ar prieku un uzņemiet ar interesi! Esiet
bezbailīgs, taču uzmanīgs, un vienmēr, kad notiek kas
neparedzēts, saglabājiet vēsu prātu! Neceliet paniku, neizrādiet
uztraukumu! Jūs taču esat bara vadonis! Kā lai reaģē bars, ja
vadonis ir gļēvs vai uztraucies?
Trešā
lieta, kas būtu jāievēro, vedot jaunzirgu pie rokas nezināmā
vietā, – izmantojot ērtus nakteņus (vislabāk ķēdīšu vai
striķa) un kordu, turot to netālu pie zirga purna. Tas samazinās
izlaušanās un aizmukšanas risku.
Kur
doties, lai zirgs ātrāk saprastu, ka vide un apkārtne, ja blakus
esat Jūs, nav bīstama:
Mežā (un te es nerunāju tikai par meža taciņām un celiņiem. Arī mežā – pa taisno, caur krūmiem, kokiem un zariem, šo gan sāciet mācīties pēc tam, kad zirgs jau aptvēris, ka meža taciņas Jūsu klātbūtnē neko ļauno nodarīt nevar!)
- Pilsētā (taču radiniet zirgu šim ceļojumam pakāpeniski. No sākuma aptveriet ceļu un iespējas, ka Jums garām var braukt ne tikai vieglie auto, bet arī smagās kravas mašīnas un traktori, un tikpat labi arī velosipēdisti un motociklisti. Pakāpeniski radiniet zirgu iet arvien tuvāk un tuvāk apdzīvotajām vietām! Vienmēr, dodoties uz pilsētu, gaišajā diennakts laikā!)
- Drūzmā (izmantojiet jebkuru iespēju, ko sniedz drūzma. Tās var būt, piemēram, konkūra vai iejādes sacensības. Vediet zirgu iepazīt sacensību gaisotni, mūziku, pārējos svešos zirgus, kā arī daudzus citus cilvēkus!)

Kur vēl
varētu doties, lai zirgu iedrošinātu uz jaunām vietām un jauniem
notikumiem?
Lai Jums
veicas! Mīliet sevi un savu Zirgu!
Viss šeit
rakstītais ir no manas personīgas pieredzes attiecībā ar zirgiem
un to apmācību. Mana personīgā pieredze ir radusies, pieļaujot
kļūdas, meklējot informāciju pie cilvēkiem, grāmatās un
internetā. Atradusi informāciju, esmu to ķidājusi un spiedusi,
kas man un manam zirgam ir vispiemērotākais un vislabākais.
Neuzņemiet šo kā simtprocentīgu patiesību, jo labi zināms, kas
vienam palīdz, otram var nepalīdzēt! Esmu ar mieru uzklausīt
kritiku, atsauksmes un komentārus raksta sakarā, kā arī
ielaisties veselīgā diskusijā ar mērķi mani, Jūs un pārējos
šā bloga lasītājus izveidot par labākiem un gudrākiem
cilvēkiem.
P.S. Un paldies mātei gōglei par šīm jaukajām bildēm, kas, protams, nav no manas un Samo ikdienas. Esmu zaglīga jaunzirgu strādātāja. Hahaaaahaaa.
Daļēji piekrītu rakstītajam, taču ir daži principiāli iebildumi. Pirmkārt, nevienu zirgu un jo īpaši sabijušos nav prātīgi turēt īsā pavadā un cieši sev blakus. Jo tādejādi pastāv augsts risks, ka zirgs uzgrūdīsies vai uzskries virsū cilvēkam, kas var būt diezgan traumatiski. Tieši otrādi, vedamajam striķim ir jābūt pēc iespējas garākam (3-4 m) un zirgs jāved pie rokas brīvā pavadā, lai sabīstoties viņš var viegli palēkt sāņus, netraumējot cilvēku un neiedzīvojoties vēl lielākās klaustrofobiskās bailēs. Protams, iepriekš zirgam ir jāiemāca respektēt cilvēka personīgā telpa kā neaizskarama, lai nebūtu "klēpī lekšanas sindroma". Striķa gals, protams, rokās jātur cieši, be ja zirgs vedējam uzgriež muguru, tad viņš jāsagriež atpakaļ ar galvu pret cilvēku, lai nepieļautu spērienu ar pakaļkājām. Turklāt svarīgi ir nepārkāpt to robežu, kad zirgs vairs nav vienkārši tikai satraucies, bet jau tik paniski pārbijies, ka par visām varēm jāmūk prom. Ja cilvēks šo robežu nejūt un zirgu nespēj kotrolēt, tad nav ko mežā darīt. Jādzīvojas pa meža malu tik ilgi līdz abi jūtas droši un brīvi. Tikai tad var pakāpeniski doties pētīt apvidu. Ieraugot mežā dažādus "baisus" priekšmetus, iespēju robežās ir jāļauj zirgam tos apostīt un izpētīt, lai nākamreiz nebūtu jābaidās. Ļoti daudzus sagatvošanas darbus var izveikt darbojoties turpat laukumā vai staļļa teritorijā un uz mežu nemaz neejot. Piemēram, iepazīstināt zirgu ar lidojošiem maisiņiem, garām braucošām mašīnām, peļķēm, plēves gabaliem utt. Darot to pareizi, tiks vairota arī zirga uzticēšanās cilvēkam kā savam līderim un vēlāk mežā nonākot līdzīgās situācijās būs daudz vieglāk. Lai veicas!
AtbildētDzēstPaldies par viedokli.
DzēstMans zirgs nebaidījās no mašīnām, no vieglajām, smagajām. Bet toreiz, mežā ieraugot vienu, nobijās. Tāpat arī no plēvēm viņš nebaidījās, bet vienu reizi uz mežu ejot pēc vētras, kad krūmāji pilni bija ar plēvēm, elsdams un krākdams gāja cauri....
Ar šo gribu teikt, ka visu nevar iemācīties nedz mežā, nedz stallī. Vienmēr var parādīties kaut kas jauns, un tikai pastāvīga pieredze, ejot un darot, var norūdīt zirgu un likt nebaidīties.
Pilnīgi piekrītu! :) Tikai vēlējos norādīt - jo labākas un uzticamākas attiecības būs "drošajā" teritorijā, jo vieglāk būs saprasties arī "bīstamajos" apvidus apstākļos. Attiecīgi daudzus sagatavošanas darbus var veikt vēl pirms reālās mežā iešanas. Komentārs neattiecās tieši uz Jūsu personīgo pieredzi.
DzēstMan tikai vēlreiz gribētos uzsvērt, ka nevajag zirgu ne mežā, ne arī kur citur stiept īsā pie purna turētā pavadā. Cienīsim arī zirga personīgo telpu! Diez vai kādam gribētos, lai vņu kaut kur ved turot aiz krāgas, ja daudz patīkamāk un vieglāk ir turēties pie rokas. :)