Nestandarta situācijas - saldais ēdiens, pie kura jāpierod

Lai zirgs izprastu pasaules daudzkrāsainību un no tās nebaidītos, tas ir jāradina pie dažādības, pie nestandarta darbībām, nestandarta lietām, nestandarta vidēm....

Viena no spilgtākajām nestandarta situācijām mums bija, kad ārā lija. Uzvilku savu koši dzelteno lietusmēteli un devos pakaļ zirgam. Izgāju pa vārtiem, saucu. Zirgs iezviedzās, nāca pretī. Atskrēja pie manis, pamanīja, ka priekšā stāv citādas krāsas briesmonis, un aizskrēja tālēs zilajās tikpat ātri, kā bija pie manis pieskrējis. Biju vīlusies, šokēta un neapmierināta. Un tajā dienā es sapratu, velns, pat tāds nieks zirgā spēj radīt bailes.

Esmu pieradusi zirgu iepazīstināt ar kaut ko jaunu tad, kad mēs stāvam boksā. Tur ir mazāk vietas, nav iespējams aizmukt (ja vien zirgā nerodas vēlēšanās iznest boksa durvis, kā toreiz, kad mums tā izdevās...). Lai nu kā, tajā reizē es novilku lietusmēteli, atvedu zirgu, ieliku boksā un rādīju viņam to dzelteno plēvi. No sākuma pa gabalu, tad arvien tuvāk un tuvāk. Kad zirgam bija radusies vēlēšanās plēvi aplūkot tuvāk un apostīt, to atļāvu. Neko neteicu. Pieslidināju plēvi purnam, kaklam, pieskāros pārējam ķermenim. Kad viņš bija pieradis pie mierīgiem pieskārieniem, pakustināju plēvi asāk. Beigās uzvilku pati. Čaukstoņa un citādā krāsa, un apveidi bija biedējuši zirgu. Kad ar lietusmēteli dzīvnieks tika iepazīstināts, arī bailes vairs nebija tik lielas. Baiļu nebija vispār.

Pēc šī gadījuma sāku domāt, ka tādi standarta sīkumi zirgam patiešām liekas biedējoši. Treniņa laukumā paņēmu siena ruļļa plēvi. Nomesta uz zemes, tā nebija biedējoša, jo zirgi ganībās pie tādām ir pieraduši. Kad paņēmu rokās, paplivināju un dzinos zirgam ar to briesmekli pakaļ, tad gan viņš man nobijās. Nedariet tā, ja vēlaties ar zirgu saglabāt labas attiecības! :D  

Vēl viena no mūsu kopīgajām nestandarta situācijām bija tad, kad ejot uz mežu tikām līdz kantrī trases šķērslim – grāvim. Dubļu pilna bedre ar minimumu ūdens. Zirgs ne pa kam negāja pāri. Pietuvoties neļāvās, ar vilkšanu bija jāvelk. Un, kad pienāca, nevis pārkāpa pāri kā civilizēts ļaudis, bet, neskatoties vai es kaut kur pa priekšu nestāvu, leca pāri. Un tā vairākas reizes, katru reizi, līdz viņš aprada pie bedres, pie tā, ka tas nav nekas biedējošs, un sāka iet pāri kā mazais jēriņš. Kāpa pāri. Nevis leca. Un ievēroja, ka es kaut kur pa priekšu vai sānu ganos.

Vispār, pastāv uzskats, ka mācot iet zirgam pāri peļķēm vai grāvjiem, vai citiem ūdeņiem, labākais variants ir iekāpt ūdenī pašam. Kad zirgs skatās uz ūdeni, viņš nezin un neredz, cik tur tā daudz. Ja cilvēks iekāpj un parāda, ka ūdens mutē nesmeļas un zirgs nenogrims, dzīvniekam mainās attieksme un arī drosme parādās.

Ierādīju Samo arī futbola bumbu. Kad bumba nekustējās, nieks, nekas traks, taču, kad viņai iespēru, paripināju vai pametu, tad gan bija šņākšana, rūkšana un krākšana. Kad zirgs beidza no bumbas baidīties, piegāja, lai to apostītu un pagaršotu, pietuvināju bumbu zirga ķermenim, pārbraucu pār muguru, kājām... Zirgam bailes pazuda tad, kad viņš svešo bija iepazinis.  

No vasaras treniņiem. Ko mēs mācāmies? (2. daļa)

Ķermeņa locīšana

Mēģinu sākt mācīt zirgam uz mēles klakšķi nolaist galvu. Turos aiz apaušiem, klakšķinu ar mēli un maigi spiežu galvu uz leju.

Galvas nolaišana nepieciešama, lai būtu vieglāk iemācīt savākšanos.

Nākamais vingrinājums -, turot galvu aiz apaušiem, nolaižam un paliecam uz abiem sāniem.

Vēl labs veids, kā panākt, ka zirgs nolaiž galvu – pietupties. Tikko kā tas izdarīts un zirgs nolaiž galvu, uzslavējiet! Galvas nolaišanai obligāti nepieciešama arī balss komanda. Izdomājiet kādu un pieturieties pie tās!

  

Nostādinot zirgu taisni, mēģinām panākt, ka viņš ar lūpām pieskaras pie sava sāna. Šim vingrinājumam  iesākumā lieti noderēs našķis. 

Lokām kaklu arī uz leju. Nostādinām zirgu taisni, liekam viņam noliekt galvu uz priekšu un starp kājām. Pirmajās reizēs, mācot šo vingrinājumu, tas jādara ar našķi. Plus, zirgs vēlēsies pie našķa pieiet, respektīvi, pakāpties uz priekšu vai atkāpties atpakaļ. Šādā gadījumā zirgs jānostādina atpakaļ vietā un jāliek pildīt uzdevums no jauna. Tikko kā kaut mazliet zirgs sapratis, ap ko lietas grozās, dzīvnieks ir jāuzslavē. Un jāatceras, ka pirmajās reizēs nekāda dziļā klanīšanās vai kakla staipīšana nav pieļaujama. Muskuļi jāsilda un jāstaipa vairāku treniņu laikā - katrā nākamajā atļaujoties arvien vairāk un vairāk. 

         

Lokām zirga kājas. Nostādinām viņu taisi, paceļamam taisni priekškāju. Katrā treniņā veicam šo uzdevumu un kāju stiepjam arvien taisnāk un augstāk. Šim vingrinājumam nepieciešams, lai zirgs atbrīvotu kāju. Ja viņš atstās to saspringtu, lielas jēgas nebūs.
Pakaļkājas lokam zem zirga auguma. Paceļam pakaļkāju, saliecam un stumjam zem zirga vēdera. Šis vingrinājums lieti noderēs, ja zirgs mācīsies pārlekt lielus augstumus.

(Video nav mācību nozīmes, tas ir, lai redzētu, kā mums iet ar Samo. Šodien zirgs bija ļoti neuzmanīgs, visu laiku aizrāvās ar savas kordas košļāšanu. Iespējams, koncentrēties viņam liedza arī lielais skaits cilvēku (filmētājs, viena meitene un fonā rejošais suns, kuru, paldies dievam, jūs nedzirdat) vai arī viņam viss jau bija noriebies (jo pirms šī treniņa bija kādu stundu gara pastaiga mežā un fotografēšanās...)

No vasaras treniņiem. Ko mēs mācāmies? (1. daļa)

Darbības – soļi, rikši, stāšanās - blakus bez striķa

Mācamies soļot, rikšot un apstāties blakus bez striķa. Īpašu uzmanību veltām ātrumu maiņām – ātrākiem, lēnākiem soļiem, ātrākiem, lēnākiem rikšiem. Mēģinām arī apstāties vienlaicīgi. Komandas tiek papildinātas ar balsi. Katrai darbībai ir sava balss komanda. Jāsaka, ka mans zirgs ļoti ievēro ātrumu maiņas un klausās, ko un kā viņam pasaku. Sliktāk viņam dažreiz iet ar apstāšanos un tādās reizēs viņš parasti nobremzē pāris soļus man pa priekšu. Ja laikus pielieku steku pie tā krūtīm un stādinu ar balsi, apstājas laicīgi, kopā ar mani.  

Mācāmies stāvēt ar nomestu striķi

Iedomājieties, cik ideāli būtu, ja Jūs noliktu stāvēt zirgu un viņš šādi stāvot arī paliktu un Jūs gaidītu! Es arī iedomājos! Tāpēc šīs komandas iemācīšana ir viens no maniem lielākajiem mērķiem. Kā iemācīt stāvēt zirgam ar nomestu striķi? Zirgu nostādina, kordu nomet uz zemes. Cilvēks sāk kustēt. Ja zirgs izkustas, nostādina to atpakaļ vietā. Ar balsi palīdz aptvert, ka nav jākustas. Ja cilvēks atkāpjas un zirgs nav izkustējies, cilvēks pieiet pie zirga klāt un uzslavē. (Nevajadzētu zirgu slavēt no attāluma, jo man bija tā, ka puika, saņēmis uzslavu, momentā nāk pie manis. Šajā gadījumā tas nav pareizi.) Iesākumā, kamēr zirgs nesapratīs, ka jāstāv, cilvēks tālu neaizies. Mūsu attiecībās ar Samo, puika ir tā iemācījies stāvēt, ka es spēju aizskriet lielā gabalā, apmest pāris lokus un tikai tad pietuvoties pie Samo, lai viņu uzslavētu. Atcerieties, ka panākumi nāk ar pacietību un kopīgiem treniņiem!  

No video:

Tātad, šeit ir stāvēšanas mācības no rudens treniņa. Vienlaicīgi nodarbojos ar diviem dzīvniekiem - strādāju ar Samo un man fonā rej Baltais sunītis. (Jūs to nedzirdēsiet, jo es izgriezu skaņu, jo tā bija patiešām kretinējoša.) Klipā redzams, ka pirmo reizi atejot no zirga, tas nestāv. Notveru, atkāpinu, lieku stāvēt pa jaunam. Arī turpmāk Samo netiek veltīta pienācīgi liela uzmanība -, dodoties sabārt suni, es neievēroju, ka zirgs pasper pāris soļu uz manu pusi. Viņam ir interese, kur es dodos, kas notiek, kas notiks? Kad sabaru suni (jā, jā, suns dabūja ar steku), zirgs bailēs atkāpjas. Var redzēt, ka viņš pacēla atslābināto galvu un atkāpās. Viņā bija pamodušās maziņas bailes un neziņa - ak, mamma ir dusmīga? Par ko? Vai mani arī sitīs? 

Zirgu nomierinu, un viņš apstājas. Kad piegāju klāt pie Samo, viņu uzslavēju un nomierināju. Viņš bija izpildījis visu, ko prasīju - nekur nebija aizskrējis, visu uzmanību joprojām bija veltījis man, tikai man.

Spēlējam ķeršanas

Un, nē, nevis es zirgam dzenos pakaļ, bet zirgs man. Kā panākt, ka zirgs dzenas Jums pakaļ? Un kādas ir ķeršanas spēles rozīnītes?

Pagaidām, kad mūsu attiecības ar Samo vēl nav tik stipras, šī spēle mums izdodas tikai tad, kad puika pats vēlas jautroties. Bet es arī uzskatu, ka vēlme spēlēties lielā mērā atkarīga arī no zirga rakstura un temperamenta. Lai iemācītu šo spēli, zirgam pie Jums ir jānāk. Es iesākumā viņu saucu, kad viņš saprata saukšanas un atsaukšanās patīkamos plusus, un nāca pie manis, mēs sākām kopā staigāt. Blakus – soli pie soļa. Kad arī tas tika iemācīts dažādos ātrumos – soļos un rikšos -, es gaitu paātrināju, lai zirgs mani nepanāktu. Sanāca tā, ka mēs soļojam vai rikšojam blakus, bet vienā mirklī es paātrinos un zirgam pie manis jāpienāk/jāpierikšo ātrāk. Kad zirgs saprata, ka mani jāpanāk, sāku skriet. Iesākumā mums šī spēle sanāca tikai ar zirga soļošanu man nopakaļus, kad zirgam apnika tas, ka mani nav iespējams panākt, viņš sāka rikšot. Atceros, mums bija izdevies pat tā, ka zirgs man pakaļ lēkšoja. Un zirgam jo īpaši patika, kad es strauji mainīju virzienu, asi apstājos vai palecos. Tādos mirkļos viņš iekarsa, acīs bija redzams mirdzums un vispārējs prieks.

Tiesa gan, lai šādas rotaļas neaizmirstos, tās ik pa laikam, gluži tāpat kā pārējie vingrinājumi, ir jāatkārto.  

Mācamies nostāties līdzeni (visas kājas taisni un vienādi)

Kā likt zirgam apstāties līdzeni? Paņemt zirgu īsā striķī, vest blakus. Apstādināt. Ja kājas ir līdzeni un zirgs nestāv kā kliba govs, uzslavēt, jo viņš ir apstājies skaisti. Pirmajos mirkļos, zirgu mācot apstāties līdzeni, tas neizdodas. Ja zirgs nav apstājies līdzeni, zirgu atkāpina. Ja pēc atkāpināšanas un apstādināšanas zirgs stāv līdzeni, viņu uzslavē, ja ne, paved uz priekšu un tad atkal atkāpina līdz visas kājas ir līdzeni.

Ir arī otrs veids, kā iemācīt zirgu stāvēt līdzeni. Zirga kājas manuāli nobīdīt līdzeni. Pirmajās reizēs gan zirgam nebūs nekādas saprašanas, ko tas saimnieks tur veido, taču pieņemu, ka ar laiku viņš sāks apzināties, ka stāv skaisti un līdzeni, un arī turpmāk tā sāks stāvēt pats.  

Kā iemācīt zirgu strādāt kordā?

Strādāšana kordā ir viens no galvenajiem uzdevumiem, kas jāiemācās.

Zirgu strādāt kordā sāk mācīt aptuveni divu, ideālā gadījumā divu, komats, piecu gadu vecumā. Iesākumā šie kordas treniņi ir īsi. Apmēram divi trīs apļi uz katru pusi. Kāpēc nepieciešami īsi treniņi? Jo darbojoties mazā laukumā, zirgam ir ļoti liels spiediens uz kājām, un, ja šis spiediens ir ilglaicīgs, var savainoties vai radīt zirgā nepatiku pret kordu un strādāšanu vispār. Un, protams, kamēr jaunulis vēl ir pie darba nepieradis (jo kordošanu tiešām var uzskatīt par darbu), slodzi vajadzētu palielināt pakāpeniski.

Kordas mācīšanas posmi:

1. kordas mācīšanās posms. Zirgs kordu nav redzējis vispār, uz apli iet/rikšot/lēkšot neprot. Nesaprot, ko cilvēks no viņa vēlas un kas viņam ir jādara.
2. kordas mācīšanas posms. Zirgs ir redzējis kordu, zina, kas viņam ir jādara. Plus mīnus dara to labi. Kad iespītējas, mēdz apstāties, pavilkt, paraut, vai aizskriet tālēs zilajās.
3. kordas mācīšanas posms. Zirgs kordu zina un pazīst. Kordā strādā labi. Dara visu, ko treneris liek un tad, kad treneris liek. Nevelk, nerauj un necūkojas. Paplašinās, saīsinās, nolaiž galvu un dara visu, ko treneris liek.

Kā mācīt zirgu kordot katrā atsevišķajā posmā:

1. kordas mācīšanas posms

(Kordas pamatu apgūšanai ļoti svētīgi ir strādāt laukumā bez kordas vai
striķiem. Iemācīties blakus soļot, rikšot, lēkšot. Jo šī kustība ir uz riņķi
un kaut ko taču zirgs arī atceras un iegaumē. Protams, darbs rokās bez
striķiem ir labs, lai pilnveidotu balss komandas un zirgam skaņu uztveri.)

Šajā posmā ļoti būtiski ir panākt, lai zirgs saprastu kustību uz apli. Iesākumā jākordo ir mazā, ideālā gadījumā - apļveida laukumā, kuram nav iespējams izskriet cauri (dzels laukums). Kā zināms, pieredzējuša zirga kordošanas treniņā pirmie ir soļi, tad ir rikši (ar ātrumu maiņām) un beigās ir lēkši (arī ar ātrumu maiņām). Ja zirgs ir nepieredzējis un kordu redz savā mūžā pirmo reizi, tad nedz soļi, nedz rikši, nedz lēkši Jums pareizi nesanāks. Pirmajā kordošanas reizē svarīga ir kustība uz apli! Un vislabākā kustība uz apli sanāk tad, kad zirgam ir jālēkšo – respektīvi tad, kad treneris no pakaļas viņam dzenas ar pātagu. Šajā gadījumā gan ir jānodrošinās, lai zirgs neaizskrietu, neparautos un nedz Jūs, nedz zirgs sevi nesavainotu. Ja vēlas šo smago posmu kaut kā atvieglot, var mēģināt lēkšot reizē ar zirgu, taisot mazāku iekšējo apli, vai pirmos kordošanas paraugmēģinājumus veikt apaļajā dzels aplokā, dzenot zirgu uz riņķi bez kordas.

(Mācamies kordas pamatus. Četrstūra dzels aplokā mācāmies rikšot iet uz
apli. Jau rakstīju, ka zirgam apmācības laikā radās komforta stūris. Tas ir
ļoti slikti, taču ārstējams. :D Kas vēl? Jā, būtiski ar zirgu strādāt un pie-
lietot vienas un tās pašas kustības un balsi/skaņas. Lai zirgs uzsāktu
kustību, viena skaņa, lai paātrinātos - cita. Ļoti liela loma jāvelta arī ķerme-
ņa valodai - kur stāv trenera rokas, kā darbojas pātaga utt.)

No personiskās pieredzes varu teikt, ka mēs ar Samo pirmo lēkšus mēģinājām brīvā dabā ar ķēdīšu nakteņiem, un mēs lēkšojām abi – zirgs lielo apli, bet es mazo, iekšējo apli, haotiski vicinoties ar pātagu un kliedzot, lai zirgam apļveida kustība nebeigtos.

Pēc tam mēs mēģinājām to darīt mazajā aplokā, taču tā kā mums stallī aploks bija četrstūrains, nevis apaļš, zirgs regulāri iemuka vienā stūrī – savā komforta zonā - un nekādi nebija izbīdāms no tā laukā.

Kad mums ar zirgu bija sanācis kaut kas, kas līdzinājās aplim, es viņu slavēju. Tad kad paslavēju, viņš nāca man virsū. Un tā bija otra problēma. Arī, ja negribēja skriet, viņš nāca man virsū. Šādos gadījumos (protams, vajag spriest reāli), nedrīkst zirgam griezt ceļu. Ja zirgs nāk virsū, ejiet Jūs arī! Ja zirgs nāk, bet Jūs mūkat, tas nozīmē, ka zirgs ir jūsu bara vadonis, taču, ja otrādāk, – tad barvedis esat Jūs!

Trešā lieta, lai atvieglotu zirgam apgūt kordas pamatus, – regulāri vest viņu laukumā, kad strādā citi zirgi. Lai zirgs skatās, domā un pēta pārējos. Lai redz, kā darbojas korda, ko vēlas treneris un kā uz to jāreaģē zirgam.

2. kordas mācīšanas posms

Esam tikuši jau tik tālu, ka spējam soļot un rikšot uz apli, bez problēmām. Dažu reizi gan zirgam kāds niķis uznāk, lai pārbaudītu manu pacietību, taču neņemu ļaunā. Ja daudz šmuces taisa, tad sāku domāt un nākamajās reizēs pielietot, piemēram, ķēdīšu nakteņus vai striķa apaušus. Visā visumā, šajā posmā zirgu nav daudz jākordo. Viņam ir jāpierod pie slodzes kājām. Slodzi vajag palielināt, bet viss kordošanas treniņš pieredzējušam zirgam nedrīkst aizņemt vairāk kā divdesmit minūtes. Nepieredzējušam zirgam pilnīgi pietiek ar kādām septiņām minūtēm kordā.

No sākuma zirgam kordā ir jāiemācās rikši. Jāiemāca pacelties uz balsi. Vislabākajā gadījumā, kad rikši ir apgūti, jāmāca paplašināties. Es mācu platus un īpaši lēnus, uz maiņām. No sākuma lēni, tad ātri. Plati, šauri. Lai zirgam ir interesanti un lai viņš pierod, ka jātnieks no viņa visu laiku kaut ko prasīs. (Vēl man kāds teica, ka zirgam jāmācot nolaist galva. Nu tad arī pie tā mēs strādājam, es klakšķinu ar mēli vai pietupjos, un, kad zirgs nolaiž galvu, es viņu uzslavēju.)

Lēkšus zirgam var mācīt tikai tad, kad rikši ir labi pazīstami un apgūti. Un viņš rikšo stabili, maina ātrumus, stājas, maina virzienus. Respektīvi, kad rikšos zirgs visu izdara teicami, var sākt mācīt lēkšus.

Kad zirgam sāk mācīt lēkšus kordā, pirmajās reizēs nav svarīgi, kura kāja – pareizā vai nepareizā. Svarīgi ir pacelt zirgu lēkšos momentā. Ja tas neizdodas divu trīs tempu laikā, zirgs ir jāpārsūta rikšos, kāds pusaplis jāparikšo un tad lēkšos jāceļ pa jaunam. Kāpēc? Lai zirgs iemācītos, ka, ja saimnieks prasa, ir jādara mirklī. Nevar pus stundu prasīt, un beidzot, kad zirgs izdara, slavēt par to. Es gribu tagad, tad, lūdzu, tagad arī darām! Viss.

Man par brīnumu, jāsaka, ka mans Samo ļoti ātri saprata, ko es vēlos. Viens, divi “hop” un viņš jau lēkšoja. Protams, zirgiem ir tā, ka viņi uz vienu pusi komandas veic labāk nekā uz otru pusi. Arī mums tā ir. Neiespringstu un neiespringstiet arī Jūs! Iemācīsies! Nekur nepaliks!

Kad zirgs ir sapratis, ka kordā no viņa vēlamies lēkšus tagad un tūlīt, un viņš to teicami dara, mums jāsāk skatīties, ar kuru kāju zirgs ceļas. Ja tā ir pareizā – iekšējā –, un kustība ir līgana, nesaraustīta, tad jāļauj zirgam kāds aplis nolēkšot. Ja lēkši tiek sākti ar nepareizo kāju, respektīvi, ārējo, vai arī kustība ir saraustīta, viņš krusto vai lēkšo ar nepareizo aizmugurējo kāju, lēkši ir jāpārtrauc momentā. Zirgs ir jāpārved rikšos un no jauna jāpaceļ uz lēkšiem.

3. kordas mācīšanas posms

Šis ir pēdējais posms zirgam smagajā kordošanas izglītībā. Tātad, zirgs prot kordā soļot, kordā rikšot dažādos ātrumos un dažādos platumos, un, protams, prot kordā arī lēkšot un auļot. Ideāli, tagad treniņu garums kordā ir 20 minūtes, un šo divdesmit minūšu laikā intensīvi jāizdara viss no iepriekš uzskaitītā. Jāatzīmē, ka zirgam jāprot celties lēkšos gan no rikšiem, gan soļiem, gan stāvus pozīcijas. Ja vēlamies mūsu lopu vēl apdeitotāku, tad varam mācīties momentālu apstāšanos uz balss pasūtījuma. Tiesa gan, tas ir diezgan laikietilpīgs process.

Lai Jums veicas! Mīliet sevi un savu Zirgu!

Viss šeit rakstītais ir no manas personīgas pieredzes attiecībā ar zirgiem un to apmācību. Mana personīgā pieredze ir radusies, pieļaujot kļūdas, meklējot informāciju pie cilvēkiem, grāmatās un internetā. Atradusi informāciju, esmu to ķidājusi un spiedusi, kas man un manam zirgam ir vispiemērotākais un vislabākais. Neuzņemiet šo kā simtprocentīgu patiesību, jo labi zināms, kas vienam palīdz, otram var nepalīdzēt! Esmu ar mieru uzklausīt kritiku, atsauksmes un komentārus raksta sakarā, kā arī ielaisties veselīgā diskusijā ar mērķi mani, Jūs un pārējos šā bloga lasītājus izveidot par labākiem un gudrākiem cilvēkiem.